Vērā ņemami fakti:
1. Veģetatīvā distonija (ārstu valodā somatoforma veģetatīva disfunkcija, F45.3) veidojas, kad veģetatīvā nervu sistēma kaut kādā veidā tiek traumēta/bojāta.
2. Neirokardioģēniska ģībšana ir visvairāk sastopamais veģetatīvās distonijas paveids.
3. Visbiežāk, cilvēki, kas slimo ar veģetatīvo distoniju sūdzas par fiziskiem simptomiem, kā, piemēram, sirdsklauves, galvassāpes, reiboņi, utt., bet pilnīgas fizikālas izmeklēšanas laikā nav atrodamas/ir sīkas, nenozīmīgas fiziskas veselības problēmas, kā, piemēram, sinusa aritmija.
*kas ir sinusa aritmija?
- Sinusa aritmija ir normāla fizioloģiska parādība, visbiežāk sastopama starp jauniem un veselīgiem cilvēkiem. Elektrokardiogrammā svārstās R-R viļņu intervāli, ieelpojot un izelpojot. (R vilnis ir atbildīgs par sirds kambaru saraušanos). Ieelpojot, pulsa frekvence paātrinās, pazeminot vagālo (ne vaginālo ) toni.
4. Ārstēšana ir atkarīga no slimības simptomu nopietnības un to iemesliem.
Veģetatīvā nervu sistēma (VNS) kontrolē vairākas pamata ķermeņa funkcijas, kā:
- Sirdsdarbība
- Temperatūra
- Elpošanas frekvence
- Gremošana
Tev nav jāpievērš šīm sistēmām atsevišķa uzmanība, lai tās darbotos. VNS nodrošina savienojumu starp smadzenēm un atsevišķām ķermeņa daļām, t.s. orgāniem. Piemēram, tā savienojas ar sirdi, aknām, sveidru dziedzeriem un pat acs plakstiņiem. Tas arī izskaidro, kāpēc Tev raustās plakstiņš, kad esi uztraucies.
VNS iekļauj simpātisko (SNS) un parasimpātisko (PNS) nervu sistēmas. Lielākajai daļai orgānu ir nervi gan no SNS, gan no PNS.
Simpātiskā nervu sistēma stimulē orgānus. Piemēram, tā paātrina sirdsdarbību un asinssspiedienu, kad tas ir nepieciešams. Savukārt, parasimpātiskā nervu sistēma palēnina ķermeņa procesus, piemēram, to pašu sirdsdarbību un asinsspiedienu. Par spīti tam, PNS stimulē gremošanu un urīnizvadsistēmu. SNS gremošanu un urīnizvadsistēmu palēnina.
Galvenais SNS uzdevums ir sagatavot ķermeni ārkārtas situācijām, briesmām. Angliski to sauc par fight-or-flight responses.
Kas ir veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija?
Veģetatīvā distonija izveidojas, kad veģetatīvās nervu sistēmas nervi tiek bojāti. Veģetatīvā distonija var būt gan gandrīz neredzama (simptomu ziņā), gan dzīvību apdraudoša. Tā var ietekmēt tikai daļu no VNS, gan visu VNS.
Dažkārt, slimības, kas skādē veselībai ir pārejošas vai izārstējamas. Citas ir hroniskas un turpina pasliktināt veselību, laikam ejot. Cukura diabēts un Parkinsons ir divi piemēri no hroniskām slimībām, kas var ''sabojāt'' VNS nervus un izraisīt veģetatīvo distoniju.