Būtība bailes no cilvēkiem ir sajūta, ka katrs ir bīstams un mēģina tevi ‘’apēst’
Cilvēki ar šādām bailēm vienmēr atrod iemeslu , lai par kaut ko baidītos vai uztrauktos.
Cilvēki, kas mēģina viņiem palīdzēt tikt galā ar bailēm no cilvēkiem, mēģina izveidot viņiem pareizu būtības redzējumu ,lai viņi saprastu un apzinātos, ka īstenība baidīties ta nav par ko. Ka tā ir tikai viņu pašu baiļu iztēle-iracionāla spēle.
Ar prātu jau viņš saprot un piekrīt viņiem, bet bailes no tā nekur nepazūd, jo pati baiļu sakne nav atrasta. Var skaitīt mantras no rīta līdz vakaram, bet tās , izņemot kā pagaidu atvieglojumu, vairāk neko citu nedos. Tikko kā viņš nokļūst situācijā, kur viņam tiek veltīta uzmanība, bailes atkal parādīsies. Patstāvīgie mēģinājumi izbēgt no viņām paliek arvien mokošāki un mokošāki.
Aiz to, ka citas emocijas šie cilvēki nespēj just, viņi var cieši iestrēgt šinī baiļu sajūtā. Viņiem jau vairs nav kur likties no tā spilgtā, spēcīgā pārdzīvojums, to nevar aizdzīt kā uzmācīgu mušu. Un lai kā viņiem pašiem neliktos, ka viņi cenšas atbrīvoties un aizbēgt, īstenība viņi vienmēr atrod iemeslu, lai izjustu šīs bailes, domātu par viņām, atgrieztos pie viņām. Viņas dod tiem visspēcīgākos pārdzīvojumus dzīvē!
Savādi-kāds padomās , bet ir taču iemīlēšanās stāvokļi, laimes stāvokļi, labsajūtas. Jā, viņi ir, bet tie ir kad tu, proti, tos izjust , kad tu esi pareizi attīstījis savas dabas dotās īpašības. Kad tu saņem veselīgas iemaņas un zināšanas kā kontaktēties ar cilvēkiem, saņemot no tā milzīgu baudu. Kad tavas dabas dotās raksturīgas iezīmes nav attīstītas, viņas vienalga pieprasa piepildījumu. Piepildās kā nu vien māk. Ar bailēm.