Īsta ēterisko eļļu bumba. Abi ir sakņaugi, garšaugi. Ilgi uzglabājami, plaši izmantoti – pārsvarā virtuvē, reizēm arī saimniecībā, un tos varam izaudzēt mūsu skaistajā zemītē – Latvijā. Zinu, ka rakstu samērā daudz par veselībai un skaistumam noderīgiem produktiem. Šajā reizē – par visos gadalaikos izmantojamajiem garšaugiem, bez kuriem grūti ir iedomāties ēst gatavošanu.
Simtiem kažociņu - sīpols
Sīpols ir garšaugs, kuru Latvijā pazīst kā zupu un mērču pavēlnieku, ar tā mizām tiek krāsotas Lieldienu olas, bet zināms jau kopš seniem laikiem... Ēģiptē. Tas ir viens no vissenākajiem sakņaugiem. Interesanti, ka sīpols kalpoja kā simbols Visuma uzbūvei. Acīmredzot – pateicoties tā sulīgajam, spēcīgajam kodolam, spēcīgajām īpašībām, kuras ir ietērptas daudzās „čaulās” jeb mizās. Sīpolus ziedoja dieviem, kalpoja par goda simbolu (Delfos). Tikai Grieķijā šo dārzeni uzskatīja par zemās kārtas ļaužu (nabagu un zemnieku) simbolu asās smaržas un garšas dēļ. Krievijā sīpoli bija viens no nabadzīgo iedzīvotāju un zemnieku pārtikas produktiem: maize ar sīpoliem un ūdeni, sāli. Bet, piešaujot eļļu, tika vārīta zupa.
Sīpols satur spēcīgas ēteriskās eļļas (aso un specifisko smaržu dod sēra klātbūtne sīpolā), organiskās vielas un glikozi. Par veselīgu to uzskata tādēļ, ka tajā ir ļoti daudz dažādas vielas un vitamīni: B grupas vitamīni, PP, C un E vitamīni, cukurs, tauki, kālijs, dzelzs, magnijs un nātrijs, askorbīnskābe, karotīns.
Pasaulē ir pie 500 sīpolu sugām, no kuriem pazīstamākais ir dārza sīpols.
Sīpolu bieži izmanto ziemas periodā, kad plosās dažnedažādi gripas paveidi, gan ārstēšanās laikā, gan profilaksei. Bērnībā man bieži pret klepu deva medu, kas bija nostādināts lielā, pa vidu izgrebtā sīpolā. Garša jocīga, bet efekts – labāks par labu!
Romieši lika sīpolu kompreses uz acīm, lai tās dziedinātu, izraisot acu asarošanu, dezinficējot un attīrot tādā veidā. Romieši sīpolus bagātīgi izmantoja arī karaspēka veselības un tā enerģijas uzturēšanai.
Sīpolus ne velti izmanto ēdiena gatavošanā – tie veicina apetīti un gremošanu. Uzturā tos lieto gan žāvētus, kaltētus, vārītus, konservētus, ceptus un svaigus. Tiesa, cilvēkiem ar nieru un aknu, sirds un asinsvadu problēmām būtu jābūt uzmanīgiem ar šī dārzeņa lietošanu svaigā veidā. Sīpoli ne velti tiek likti klāt bagātīgi gaļas un pākšaugu ēdieniem – grūti sagremojamiem un asimilējamiem ēdieniem. Pēc maltītes, kurā lietoti svaigi sīpoli, vajag apēst kādu pētersīļa lapu, kas nomāc sīpola pēcsmaržu izelpā. Vai kāds ir dzirdējis par gardo franču sīpolu zupu?
Sīpolus izmanto arī skaistumkopšanā. Piemēram, matu kopšanā, lai spēcinātu tos, vai – sīpolu mizu novārījumā – tos ietonētu. Sīpolu sula dziedē brūces, uzlabo sejas ādu.
Svaigas sīpolu virtenes virtuvē izskatās ne tikai skaisti un dekoratīvi, bet arīdzan atbaida mušas. Pārgrieztu uz pusēm sīpolu var likt istabā kādā stūri, lai tas uzsūktu negatīvās enerģijas, bet ledusskapī vai turpat – istabā, savilktu sevī netīkamās smakas.
Ar sīpoliem no spoguļiem un stikla virsmām var tīrīt netīros mušu un taukaino pirkstu nospiedumu pleķus.
Padomi:
Sīpolus var uzglabāt saldētus, pēc tam tos atlaidinot dažas stundas aukstā ūdenī. Sīpolu griešanas laikā, lai neasarotu acis, jāzelē rupjmaizes gabaliņš. Vērtīgākie vitamīni ir tieši lociņos, tāpēc ir pēdējais laiks uz savas palodzes vai burciņā likt pa sīpolam, lai drīzumā būtu svaigi lociņi pie brokastu biezpiena vai omletes.
Sīvais pretinieks – ķiploks
Kārtīgs latvietis zina, kas ir ķiploku rupjmaizes grauzdiņi. Tādus var pagatavot katrs savā virtuvē, vai iegādāties jau gardi pagatavotus.
Būtībā ķiploks ir sīpolaugu sugas pārstāvis. Ķiploki bija un ir joprojām plaši izmantoti Ķīnā.
Ķiploks ir neaizstājams garšaugs latvieša virtuvē. To pie ēdieniem lieto gan svaigā veidā, gan kaltētā. Ķiploks ir antibakteriāls, tāpēc to senākos laikos izmantoja zemnieku un nabadzīgo slāņu pārstāvji, lai papildinātu savu tā jau pieticīgo uzturu.
Ķiploks veselības uzturēšanā tiek izmantots mazliet vairāk. Piemēram, ķiploku virtenītes ap kaklu vai roku. Sagrieztas ķiploku daiviņas noliek uz šķīvja pa nakti, lai dezinficētu gulētāja naktsmieru. Izklausās jocīgi, bet tā tas ir!
Ķiploki labi sadarbojas ar medu un valriekstiem – kopā sajaukti, nostādināti kādas dienas, tie visi kopā stiprina imunitāti.
Ķiploks ir asāks kā sīpols. Tāpēc tas ir mazliet agresīvs pret gastrīta, kuņģa čūlas utt. slimniekiem.
Paša audzēts – svaigs un smaržīgs!
Nav liela māksla un grūti pašam izaudzēt kādu lociņu. Vienīgi, jāuzmanās ar veikalā pirktajiem. Pirmkārt – tiem nav drošas izcelsmes (ja vien nepērc tiešām pie zināma tirgotāja), otrkārt – lielveikalos tirgotie bieži ir apstrādāti ar tādu ķīmiju, ka tie pat neizdzen asnus.
Interesanti, ka sīpolus un ķiplokus ir ieteicams audzēt... guļamistabā uz palodzes. Jo tie ne tikai dezinficē istabas gaisu, bet, arīdzan, uzlabo miega kvalitāti.
Būsim veseli!
