Bodibilderi bieži vien darbojas trenažieros, kas ļauj izpildīt tikai vienu noteiktu kustību, tāpēc dzīvē, kad kustība var aiziet pa citu trajektoriju, šie muskuļi izrādās mazāk piemēroti. Atlētam, kas darbojas ar brīviem svariem, tiek noslogoti vairāki muskuļi – pamatmuskulis un stabilizatori, tāpēc viņa spēks ir funkcionālāks un dzīvē labāk pielietojams.
Visvairāk „reālā” spēka ir tā sauktajiem strongmeniem – spēkavīriem, kas ceļ un nes akmeņus, alus mucas, velk mašīnas u.tml.
Kāda ir šī stāsta morāle? Pirmkārt, funkcionāla spēka attīstīšanai nepieciešami vingrinājumi ar brīviem svariem, vēlams ar kustīgu smaguma centru (ūdens muca). Otrkārt, vēdera muskuļu attīstīšana ir pret mūsdienu skaistuma etaloniem, jo paplašina vidukli, tāpēc no tā izvairās bodibilderi, bet šie muskuļi ir ļoti būtiski svarcēlājiem un cīņas mākslu sportistiem. Treškārt, šī mode parādījās tikai 20.gadsimtā, bet tā ir samākslota un nefizioloģiska kā daudzi citi skaistuma stereotipi, tāpēc tai nav akli jāseko.
"Kāpēc tie stiprākie vīri izskatās par tuklīšiem salīdzinājumā ar kultūristiem ? "
Pavisam vienkārši Vatson..... daudzi weightlifteri un powerlifteri neuzskata par vajadzīgu ievērot kkādas ēšanas normas un uzskata, ka iemesta bulciņa ( tīri tauki) ies spēkā ... tomēr prieks, ka ir arī atlētiski spēkavīri šeit par Latvijā un citur .... par piemēru labi kalpo 10. bilde....
Intervijā ar Ivaru Kazeļņiku ( spēkavīrs) tā mazliet ierēcu par viņa ēšanas paradumiem... VIsa vaina ir ēšanā un bulkas, zupas spēku nu nekādi neieteikmēs, aizies vien tauciņos .
"Otrkārt, vēdera muskuļu attīstīšana ir pret mūsdienu skaistuma etaloniem"
Dafuq are talking bout? Tas, ka komiksu varoņiem nav uzkačata prese nenozīmē, ka tas ir pret sakistuma etaloniem. Drīzāk jau vērtē tā, ka jo krutāka prese, jo krutāks pats esi.
