Hokejs, mūsdienu izpratnē ir aizsācies Kanādā, taču tā pirmsākumi meklējami XVI-XVII gs. Holandē, kur eksistēja sporta spēle, ko spēlēja uz ledus ar nūjām un bumbiņu. Savā laikā tas ir bijis salīdzinoši populārs sporta veids.
Par to liecina daudzās to laiku Holandiešu mākslinieku gravīras un gleznas. Ir zināms fakts, ka kaut kas līdzīgs - spēle ar nūju un bumbiņu ir bijusi zināma arī Inku kultūrā. Pamazām šī sporta spēle ieguva popularitāti ārpus Holandes robežām. Sākumā Anglijā, tad pārceļoties uz Kanādu.
Hendrika Averkampa (1585-1634) glezna "Aina uz ledus", kurā attēlota hokejam līdzīga spēle.
Jau 19. gs. 70-tajos gados hokejs tika iekļauts Kanādas ziemas sporta svētku programmās. Pirmos spēles noteikumus noformulēja studenti no Monreālas. Par vārtiem kalpoja ledū iesaldēti akmeņi. Ir zināms, ka pirmā hokeja spēle notika 1875. Gada 3. Martā Monreālas slidotavā „Viktorija". Katras komandas sastāvā bija 9 spēlētāji. Ripas vietā tika izmantots koka disks un spēlē tika izmantoti arī improvizēti vārti.
1879. gadā kanādietis U. F. Robertsons izstrādā hokeja spēles noteikumus un piedāvā spēlei izmantot gumijas ripu. Oficiāli hokeja spēles noteikumi tika pieņemti 1886. gadā. To autors bija kanādietis R. Smits. Tajā pat gadā notiek pirmā starptautiskā hokeja spēle starp Angliju un Kanādu. Spēlē uzvarēja Kanāda. Šādi turnīri tika rīkoti katru gadu.
Uzvarētājiem tika pasniegts kauss. Kanādas ģenerālgubernators Lords Stenlijs iedibināja tradīciju starptautisko turnīru uzvarētājiem pasniegt kausu, ko sāka dēvēt par Stenlija kausu. Iesākumā kausu pasniedza amatieru komandām, bet no 1910. Gada - profesionāļiem. NHL komandas cīņu par Stenlija kausu uzsāk 1927. gadā.
1899. gadā Monreālā tika uzbūvēts pirmais slēgtais stadions hokeja spēlei ar mākslīgo ledu un 10.000 skatītāju vietām. Tika dibināta Kanādas Amatieru Hokeja Līga.
1900. gadā rodas ideja hokeja vārtos izmantot tīklu, kas ļāva izbeigt mūžīgos strīdus, par to vai ripa bija vārtos, vai nē. Tiesneša metāla svilpi, kas aukstumā mēdza piesalt pie lūpām, aizvietoja ar zvaniņu, bet drīzumā to aizstāja plastikāta svilpes. Tika ieviests „iemetiens", līdz šim tiesnesis ar rokām tuvināja pretinieku nūjas ripai un pēc signāla atkāpās, lai negūtu savainojumus.
Pirmā profesionālā hokeja komanda tika dibināta 1904. Gadā Kanādā. Šajā pat gadā uzsāka spēlēt pēc jaunas sistēmas 6 : 6 (5 laukuma spēlētāji un vārtsargs); tika noteikts standarts laukuma izmēriem (56x26m); 1908. Gadā pilnībā tika nodalītas amatieru un profesionālās līgas.
XX. gs. sākumā par Kanādas hokeju ieinteresējas Eiropa un 1908. Gadā Parīzē tiek dibināta IIHF (International Ice Hockey Federation), kuras sastāvā sākotnēji atradās Beļģija, Francija, Lielbritānija un Šveice.
1910. gadā, lai padarītu spēli tīkamāku skatītājiem, palielinot tās ātrumu, tika atļauta spēlētāju maiņa; tiek dibināta Nacionālā Hokeja Asociācija, kura 1917. Gadā pārtop par Nacionālo Hokeja Līgu (NHL).
Lieli nopelni hokeja attīstībā pienākas brāļiem Džeimsam, Kreigam un Lesteram Petrikiem. Pēc viņu iniciatīvas tika veiktas izmaiņas noteikumos: spēlētājiem tika piešķirti numuri, punktu uzskaites sistēma tika papildināta ar rezultatīvām piespēlēm (vārti+piespēle), laukuma spēlētājiem tika ļauts piespēlēt uz priekšu (līdz šim, kā regbijā, nebija ļauta piespēle uz priekšu, bet tikai atpakaļ); vārtsargiem tika atļauts atraut slidas no ledus; spēle tika aizvadīta 3 periodos pa 20 minūtēm katrā.
1911. gadā IIHF apstiprina jaunos kanādiešu izstrādātos hokeja spēles noteikumus; 1920. Gadā „Montreal Maroons" vārtu vīrs Klints Benedikts pirmo reizi lieto aizsargmasku; 1943. Gadā ievieš soda metienu - bullīti, angliskais „Penalty shot", oficiāli dēvēts par „soda metienu", tad kāpēc mēs lietojam vārdu „bullīts"?
Vārda „bullīts" izcelsme ir meklējama tālajā 1946. Gadā, kad pirms pirmā PSRS čempionāta Kanādas hokejā, kā to toreiz dēvēja, Maskavā notika starptautisks seminārs, lai iepazīstinātu komandu trenerus un tiesnešus ar jaunajiem spēles noteikumiem. Latviju, kur hokejs jau bija pazīstams sen, pārstāvēja hokeja eksperts Edgars Klāvs.
1936. Gada olimpisko spēļu dalībnieks, kā arī 1935.;1938. Un 1939. Gada Pasaules čempionātu dalībnieks, kā arī kopš 1939. gada aktīvi iesaistījās sporta spēļu tiesāšanā. Paralēli hokejam Edgars Klāvs aktīvi spēlēja futbolu „Rīgas Dinamo" sastāvā. Seminārā daudz dalībnieku bija tādā vai citādā mērā saistīti ar futbolu, tāpēc izskaidrojot jaunos noteikums, līdzības tika meklētas futbola spēles noteikumos.
Kad saruna nonāca līdz „soda metienam" E. Klāvs samulsa, jo futbolā „soda sitiens" tiek izdarīts no speciālas 11 metru atzīmes, taču hokejā ripa tiek novietota laukuma vidū, bet spēlētājs ieskrienas gandrīz no pretējiem vārtiem. Pirmā līdzība, kas iešāvās E. Klāvam galvā, bija vēršu cīņas, bet mulsumā un uztraukumā viņš nespēja atcerēties vārda bullis krievisko tulkojumu.
Pauze ieilga. Enerģiski žestikulējot samulsušais E.Klāvs centās iziet no situācijas murminot „bulli", „bulli", apkārtējie centās palīdzēt ar anglisko vārdu „bullet" - lode, līdz beidzot Maskavas Dinamiešu spēlējošais treneris Arkādijs Černišovs skaļi sacija: Bullit (kr. Val буллит)? E. Klāvs piekrītoši pamāja un steidz paskaidrot, ka tā latviešu valodā skan bullis (kr. Val - бык). Izskanot šim vārdam „Bullit" telpu pāršalca smiekli, jo Bullit ir kāda ASV diplomāta uzvārds, kurš 1934. Gadā bija sūtnis PSRS.
Viņš bija bēdīgi slavens ar savu degsmi mēģināt „nomierināt" Japānu, kurai bija teritoriālas pretenzijas pret PSRS un pateicoties Bullit aktivitātēm, šīs pretenzijas ir spēkā vēl šodien. Viņam bija izdevies arī „noraut" pārrunas par Francijas naudas aizdevumu PSRS. Šis diplomāts tajā laikā bija izsmiekla objekts.
Arkādija Černišova ieteikums visiem patika, taču tajā laikā PSRS bija tendence krieviskot visus no rietumiem ienākošos vārdus. Piemēram: franču bulciņa tika pārdēvēta, par „pilsētas", vai „Maskavas", visās avīzēs un radiotranslācijās vārda „mačs" vietā tika lietots „sacensības", „perioda" vietā tika lietots pirmā daļa, vai otrā daļa (runa iet par futbola spēli), hokejā sāka lietot terminu trešdaļas.
Tikai 60-tajos gados no komentētāja Nikolaja Ozerova mutes pirmo reizi „tautās" izgāja vārds „Bullits". Tālāk jau to sāka atkārtot komentētāji Jevgēņijs Majorovs un Vladimirs Pisarevskis. „Bullīts" apbrīnojamā ātrumā iekaroja cilvēku simpātijas. Tā, lūk, pateicoties latvietim Edgaram Kalvem un Maskas dinamo trenerim Arkādijam Černišovam radās termins „bullīts".
Ledus arēnas masveidā uzsāka būvēt XX. Gs. 30-tajos gados. 1938. gadā Čikāgā tapa ledusarēna ar 15000 skatātāju vietām. 1920. gadā notika pirmais oficiālais turnīrs Olimpisko spēļu ietvaros. Nūjas krustoja komandas no jaunās un vecās pasaules, uzvaru svinēja Kanāda. Kanāda uzvarēja 1924.gadā un 1928. gadā Olimpisko spēļu turnīrā, kad tas vienlaikus ir arī pasaules čempionāts, tikai 1936. gadā Lielbritānija atņēma Kanādai Olimpiskā un pasaules čempiona titulu, kuru kanādieši bija izcīnījuši 16 gadus pēc kārtas.
Kopš 1936. Gada pasaules labākās hokeja izlases tiekas Pasaules hokeja čempionātos, lai izcīnītu planētas labākās komandas titulu. Šogad, 2009. Gadā notika 73. Pasaules čempionāts. Pavisam nesen hokeja noteikumi piedzīvoja izmaiņas, kas izraisīja diskusijas gan sabiedrībā, gan hokeja pasaulē. Arī šajā čempionāta lakā tika piedāvāti jauni tiesāšanas noteikumi, kuri drīzumā, pēc oficiālās hokeja sezonas noslēgšanās, tiks publicēti.
