Nedaudz par Latvijas hokeja izlasi3

Pirmskara Latvijas hokeja izlase: Latvijas hokeja vēsture aizsākās 1929. gadā. Jau 1931. gadā Latviju uzņēma Starptautiskajā hokeja federācijā. Pirmo valstssacīksti Latvijas valstsvienība aizvadīja 1932. gada 27. februārī, kad ar rezultātu 3:0 tika pārspēti mūsu kaimiņi - Lietuvas izlase. Pašus pirmos vārtus izlases labā guva Indriķis Reinbahs. Tajā pašā 1932. gadā no 14. - 20. martam Latvijas valstsvienība hokejā pirmo reizi piedalījās Eiropas meistarsacīkstēs Berlīnē, kur pirmajā spēlē nācās piedzīvot zaudējumu ar 0:7 pret tā laika pieckārtējo Eiropas čempioni Čehoslovākijas izlasi. Otrajā spēlē mūsējie līdzīgā cīņā zaudēja Francijai ar 0:1. Gandarījuma turnīrā ar 3:0 pārspējot Rumāniju un 2:5 piekāpjoties Lielbritānijas izlasei, Latvijas valstsvienība savā debijas čempionātā izcīnija 8. vietu (no deviņām komandām), aiz sevis atstājot vienīgi Rumāniju. Līdz 1940. gadam Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātos bija aizvadījusi 26 spēles (t. sk. 6 uzvaras, 16 zaudējumi un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. 1933. gada februārī Latvijas valstsvienība pirmo reizi devās pasaules čempionātu Prāgā, taču jau pirmajās divās spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi pret Šveici 1:5, Ungāriju 0:3, tādējādi piedaloties cīņā vienīgi par 9.-12. vietu. Pirmajā spēlē Latvijas uzvarēja Itāliju ar 2:0, tādējādi piedaloties arī mačā par 9. vietu, kurā gan zaudēja Rumānijai ar 0:1. Latvija savu pirmo Pasaules čempionātu noslēdza 10. vietā. Vēlreiz izcīnīt 10 vietu Latvijas izlasei izdevās izcīnīt 1939. gadā Šveicē. 1934. gadā Latvijas izlase Pasaules čempionātā nepiedalījās, bet 1935. gadā bija vienīgajā no četrām priekšsacīkšu kārtas grupām, kurā bija trīs komandas. Latvija ar 0:14 zaudēja Kanādai, kas vēl joprojām ir lielākais Latvijas izlases zaudējums, kā arī ar 1:5 Lielbritānijai. Nākamajā kārtā Latvija ar 2:3 zaudēja Rumānijai, kā arī ar 1:3 - Vācijai. Nākamajā spēlē Latvija ar 7:0 pārspēja Nīderlandi, tādējādi noslēdzot turnīru 13. vietā. 1936. gadā Garmišpartenkirhenē Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās Olimpiskajā spēlēs. Tiesa, tās viņa noslēdza pēdējā 15. vietā. Gan 1938., gan arī 1939. gadā Latvijas izlase turnīru beidza 10. vietā, bet pēc tam sākās Otrais pasaules karš un neviens Pasaules čempionāts līdz 1947. gadam, kad Latvija jau bija PSRS sastāvā, netika aizvadīts. Pēdējo spēli Latvijas I brīvvalsts pastāvēšanas laikā, Latvijas valstsvienība aizvadīja 1940. gada 10. martā, kad tikai pēdējā minūtē tika izrauta uzvara pār Igaunijas izlasi.

Pēc neatkarības atgūšanas: Līdz nākamajai Latvijas valstvienības spēlei bija jāgaida 3 gadi Latvijas Hokeja Federācijas atjaunošanas Starptautiskajā hokeja federācijā, savu pirmo oficiālo starptautisko spēli pēc neatkarības atgūšanas atdzimusī Latvijas izlase atkal aizvadīja ar Lietuvu 1992. gada 7. novembrī. Šoreiz tas notika Pasaules čempionāta atlases turnīra ietvaros. Pēc vairāk nekā 52 gadus ilga pārtraukuma pirmos Latvijas valstsvienības vārtus guva Aigars Cipruss. Otrie vārti bijas komandas kapteiņa Helmuta Baldera guvums, un uzvaru ar rezultātu 13:2 ļāva izcīnīt arī vārsarga Pētera Skudras meistarība. Latvija izcīnija uzvaru arī pār Igauniju 6:3, un ieguva tiesības spēlēt PČ C grupā (tagad II divizions). Helmuts Balderis bija pirmais Latvijas hokejists, kas 1989. gadā 37 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Nacionālās Hokeja līgas klubu no Minesotas. Leģendāras lappuses Latvijas un NHL vēsturē ir ierakstījuši vārtsargs Artūrs Irbe, aizsargs Sandis Ozoliņš, kurš 1996. gadā izcīnija Stenlija kausu, kā arī Sergejs Žoltoks un dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš. 1993. gada pavasarī Slovēnijā Latvijas valstsvienība izcīnija 1. vietu un ieguva tiesības spēlēt PČ B grupā (tagad I divizions). B grupā Latvijas valstsvienība divus gadus pēc kārtas (1994. un 1995.) izcīnija 2. vietu, līdz beidzot Leonīda Beresņeva vadībā, 1996. gada pavasarī, Holandē izšķirošjā spēlē izdevās panākt vēlamo rezultātu (1:1) ar Šveici un beidzot izcīnīt 1. vietu B grupā, kas deva tiesības spēlēt A (elites) grupā, kur Latvijas valstsvienība spēlē arī šobrīd. Ne mazums nopelnu te bijas Latvijas hokeja leģendai 1990. gada pasaules čempionāta labākajam vārtsargam, Artūram Irbem. 1999. gada novembrī par valstsvienības kapteini kļuva Harijs Vītoliņš. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas izlase kopvērtējumā izcīnija astoto vietu, bet visskaļāk Latvijas hokeja fani uzgavilēja 5. maijā pēc uzvaras pār Krievijas izlasi (rezultāts 3:2). 2001. gadā Haralda Vasiļjeva trenētā Latvijas valstvienība izcīnija iespēju piedalīties savās otrajās Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur tika iegūta 9. vieta, bet 2006. gadā Turīnā 12. vieta. Augstākie sasniegumi PČ ir izcīnītās augstās 7. vietas 1997. gadā Somijā un 2004. gadā Čehijā. Latvijas vīriešu izlase divas reizes ir izcīnijusi tiesības piedalīties Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Pasaules slavu ieguvuši Latvijas hokeja līdzjutēji. Arī viņu nopelns ir Latvijai dotās tiesības 2006. gadā rīkot pasaules čempionātu Rīgā

Fani: Kopā ar basketbolu un futbolu, hokejs Latvijā ir starp pašiem populārākajiem sporta veidiem. Jau "Dinamo" laikos Latvijā bija liels skaits hokeja fanu - cilvēki, lai tiktu uz "Dinamo" spēlēm, stāvēja garās rindās un parasti biļešu visiem nepietika. Deviņdesmito gadu sākumā fanu kultūra Latvijā nedaudz pieklusa, bet pēc Latvijas izlases iekļūšanas Pasaules čempionāta A divīzijā 1997. gadā, izlases fanu skaits strauji pieauga. IIHF prezidents Renē Fāzels savulaik latviešus ir nosaucis par labākajiem hokeja faniem pasaulē Arī atsevišķām Latvijas hokeja līgas komandām ir savs fanu loks. 2006. gada Olimpisko spēļu laikā kanāls NBC Latvijas fanus nosaucis par "iespējams skaļākajiem un uzticīgākajiem pasaulē".

Izlases galvenie treneri: 1992-1994 Helmuts Balderis (Latvietis) 34 spēles 25 uzvaras 2 neizšķirti 7 zaudējumi 1994. Mihails Beskašnovs (Latvietis) 2 spēles 0 uzvaras 0 neizšķirti 2 zaudējumi 1995. Ēvalds Grabovskis (Latvietis) 11 spēles 9 uzvaras 0 nezšķirti 2 zaudējumi 1996-1999 Leonīds Beresnevs (Latvietis) 56 spēles 36 uzvaras 7 neizšķirti 13 zaudējumi 1999-2001 Haralds Vasiļjevs (Latvietis) 32 spēles 12 uzvaras 8 neizšķirti 12 zaudējumi 2001-2004 Kurts Lindstrēms (Zviedrs) 65 spēles 32 uzvaras 8 neizšķirti 25 zaudējumi 2004-2006 Leonīds Beresnevs (Latvietis) 32 spēles 25 uzvaras 3 neizšķirti 14 zaudējumi 2006 Pjotrs Vorobjovs (Krievs) 11 spēles 4 uzvaras 1 neizšķirts 6 zaudējumi 2006-pašlaik Oļegs Znaroks (Vācietis)(jā vācietis un tu domāji ka krievs vai ne) 27 spēles 13 uzvaras – neizšķirts 14 zaudējumi

Sasniegumi Olimpiskās spēles •1920—1932: nepiedalījās •1936: 13. vieta •1948—1992: nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā •1994—1998: nekvalificējās •2002: 9. vieta •2006: 12. vieta •2010: 12. vieta Pasaules čempionāts •1930—1931: nepiedalījās •1933: 10. vieta •1934: nepiedalījās •1935: 13. vieta •1937: nepiedalījās •1938: 10. vieta •1939: 10. vieta •1947—1992: nepiedalījās, atradās PSRS sastāvā •1993: 21. vieta (uzvarēja C grupā) •1994: 14. vieta (2. vieta B grupā)•1995: 14. vieta (2. vieta B grupā)•1996: 13. vieta (uzvarēja B grupā)•1997: 7. vieta •1998: 9. vieta •1999: 11. vieta •2000: 8. vieta •2001: 13. vieta •2002: 11. vieta •2003: 9. vieta •2004: 7. vieta •2005: 9. vieta •2006: 10. vieta •2007: 13. vieta •2008: 11. vieta •2009: 7. vieta •2010: 11. vieta Eiropas čempionāts •1910—1929: nepiedalījās •1932: 8. vieta