Saistībā ar mūsdienu cilvēka ekrāklaiku vai laiks, kuru viņš pavada izmantojot skatoties dažādās, gaismu izstarojošās ierīcēs var izdalīt kaites, kuras lielākā vai mazākā mērā saistas ar tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas datu reprezentēšanai. Par cik dati tiek attēloti, izmantojot algoritmus, kuri ļauj informāciju ātrāk pārraidīt vai ļauj to saglabāt izmantojot mazāk resursu, tad ar šāda veida kodēšanu rodas arī blaknes, kuras par sevi var likt manīt kaislīgiem moderno tehnoloģiju izmantotājiem.
Kā pirmo kaiti var uzskaitīt ar 'jpg' attēlu uzglabāšanas veidu saistītos redzes defektus. Pirmajā attēlā arī izcēlu, kā tiek manipulēts ar cilvēka redzi, lai viņš nepamanītu bildē kvalitātes trūkumu. Reti kur tiešsaitē var sastapt bildes, kuras 'jpg' attēla kvalitāte ir virs astoņdesmit vienību, rezultātā tiek bildes apjomība samazināta uz pusi, ja ne pat vairāk. Tādiem, kuriem sanāk nepārtraukti ikdienā strādāt ar bildēm un viņi pastāvīgi savu redzi noslogo, var izveidoties ar 'jpg' bilžu glabāšanas tehnoloģiju saistīts redzes defekts, kurš izpaužas kā plankumu rādīšanās tur, kur tiem nevajadzētu būt. Šāds redzes defekts ir saistīts ar to, ka cilvēka redze ir iekārtota tā, ka apziņa uztver lietas tādas, kādām tām būtu jābūt, bet redze kā neapzināts fizioloģisks proces agrāk vai vēlāk kompensēs kļūdaino realitātes attainojumu un cilvēks saskatīts dažādas krāsas plankumus, tur kur tiem nevajadzētu būt, lai redze izlīdzinātu ar attēla arhivēšanu saistīto tehnoloģiju pielietojumu.
Līdzīgi ir atī ar video arhivēšanu un straumēšanu, tā devētās 'dvix' un 'mpeg' kompresisjas metodes, informāciju kompresē manipulējot ar video apgabaliem, kurus var izšķirt kā dažādu krāsu kvadrātus. Pie šāda veida redzes pārslodzes cilvēks var ikdienā redzēto interpretēt, kā no kvadrātiem sastāvošu, kas var būt visai netīkama pieredze, jo liek cilvēkam domāt, ka viņš atrodas virtuālā vidē, lai gan skaidri apzinas, ka neizmanto nekāda veida elektroniku. Kā otro attēlu pievienoju kadru no filmas X-men, kurā izcēlu ar kompresiju saistītos apgabalus.
Vēl var izcelt ar 'gif' attēla arhivēšanas algoritmu saistītos redzes defektus, kuri izpaužas kā krāsu pāreju piefiksēšana tur, kur tām nevajadzētu būt. Ja kādam apjomīga informācija ir apstrādajāma izmantojot dažādus animāciju rīkus, kuri informāciju kompresē uz krāsu daudzuma samazināšanu attēlā. Šāda veida pārslodz var likt cilvēkam redzēt svītras, kuras iekļauj skatāmo objektu. Pievienoju arī 'gif' animāciju, kurā pacentos ilustrēt krāsu pāreju arhibēšanas algoritma radītās nepilnības.
Noteikti dažādu spēļu spēlēšana un citas informācijas attēlošanas tehnoloģijas arī izraisa dažādas veida redzes defektus, bet par tiem domāt negribu. Svarīgi ir atcerēties, ka redze ir jāatpūtina un ja kādam sanāk novērot sev kādu no manis minētajiem redzes kaitējumiem, tad iesaku krietni vien samazināt dienakts ekrānlaiku, kā arī censties pēc iespējas vairāk laika veltīt miegam, kāmēr redze uzlabojas un minētais redzes defekts pāriet.
lasi, vērtē, komentē 
