Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu populārākajās cīņas mākslās, izvērtēt to stiprās un vājās puses un palīdzēt rast atbildi uz jautājumu "Kuru cīņas mākslu man labāk apgūt?"
Es pats esmu vairāk vai mazāk trenējies lielākajā daļā no šajā rakstā pieminētajām cīņas mākslām, tāpēc jūs nedrīkstat teikt, ka es pats par cīņas mākslām neko nesapratu, lai gan jau tagad es paredzu, ka daudz kam šajā rakstā sacītajam nepiekritīsiet :D
Taekwando
Teikvando ir radies 3. – 6. gadsimtā pirms mūsu ēras Korejā. Cīņas mākslas visā pamatā ir spērieni - skaistas virtuškas, back kicki, spinning kicki un visādi citādi spērieni, kādus vari iedomāties. Zonas, pa kurām tiek raidīti spērieni ir pretinieka galva un viduklis. Runājot par aizsardzību, vai nu notiek izvairīšanās no pretinieku sitieniem vai arī pretinieka raidītie sitieni netiek uzņemti ar bloku, bet gan ar bloku tiek mainīts to virziens. Diez vai kāds mani apstrīdēs, ja es tagad teikšu, ka šis ir viens no skaistākajiem cīņas sporta veidiem.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Visspēcīgākie un iznīcinošākie spērieni no visām cīņas mākslām (spēriena ātrums var pārsniegt 200 km/h un attīstīt smaguma spēku, kas pārsniedz 1 t), var piekaut ienaidnieku, vienā rokā turot savu alus pudeli, otrā – picas šķēli.
Vājās puses. Ķermenis salīdzinoši ātri nogurst no spēcīgo spērienu izpildīšanas, vāja aizsardzība no citiem cīņas sporta veidu uzbrukumiem, nepieciešams zināms plašums, lai izdarītu spērienus un izvairītos no pretinieka, grūti kauties, ja kājās ir džinsi un apavi, nevis speciāls kimono un basas kājas.
Kopsavilkums: Tā, kā reti kad atradīsies sabiedrībā ģērbies ērtās biksēs un vieglos apavos, teikvando praktiskā izmantošana ir visai ierobežota. Bet tomēr, ja 5 gadus būsi aktīvi trenējies šajā sporta veidā, tu būsi spējīgs ar virtušku izrubīd kādu neģēli bārā (ar noteikumu, ja nebūsi pārāk dzēris) un saņemt tā vakara respektu un justies kā cīņas mākslu varonis no filmām.
Boxing
Boksa pirmsākumi ir meklējami jau Divupē 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Bokss, kādu mēs to pazīstam šodien, sāka rasties 19. gadsimtā Anglijā. Kas ir bokss, domāju man speciāli nav jāpaskaidro.
Prakstiskā izmantošana:
Stiprās puses. Var izmantot visu boksa potenciālu praktiski visās sadzīves situācijās, kad ir jākaujas, maz tiek patērēta enerģija, izdarot sitienus, laba ķermeņa augšdaļas aizsardzība.
Vājās puses. Cīņā netiek izmantotas savas kājas, nav izstrādāta aizsardzība pret pretinieku low kickiem, lielu lomu spēlē ķermeņa masa.
Kopsavilkums: Ja vēl neesi nekad mācījies cīņas mākslu ar mērķi pašaizsargāties, tad bokss būs laba izvēle. Ja vēlies piekaut sava svara urlu, ar 5 gadu boksa treniņiem būs gana, lai tu tam neatstātu nekādas izredzes sevi uzvarēt.
Kickboxing
Tas ir tas pats bokss, bet vēl papildus tam, kikboksā ir aizgūti dažādi spērieni no karatē un teikvando, līdz ar to kikboksā vairs nav tās vājās puses, kuras uzskaitīju boksam.
Prakstiskā izmantošana:
Stiprās puses: Universāls (neviena no cīņas mākslām negūst absolūtas priekšrocības pret kikboksu), plašs uzbrukumu klāsts, laba ķermeņa aizsardzība.
Vājās puses: Lūdzu, pasakiet man, ja esat konstatējuši kādu vājo pusi kikboksam.
Kopsavilkums: cīņa starp kikbokseri un bokseri uzvarēs kikbokseris, jo bokseris nezinās, kā aizsargāties no lowkickiem. Pie noteikumiem, ka lowkicki ir aizliegti, kikbokserim būs vairs tikai nelielas priekšrocības. Kad tu sāc trenēties kikboksu, tad cīņā izmanto gandrīz tikai rokas, bet kājas izmanto tikai kā pārsteiguma elementu, jo parasti oponents paspēj noreaģēt uz pretinieka izdarītajiem spērieniem, kas sniedzas augstāk par vidukli.
Muay Thai
šis ir mans favorīts. Taibokss tiek saukts arī par Āzijas kikboksu, tas ir radies Taizemē 13. gadsimtā. Taiboksa tehnikas izpildīšana vairs nav tik sarežģīta kā teikvando vai karatē, bet tas nemazina taiboksa priekšrocības. Taiboksā tiek izmantotas rokas un kājas, izpildot parastus spērienus, kurus iemācīties var arī cilvēks, kurš nav akrobāts. Papildus rokām un kājām, cīņā tiek lietoti arī elkoņi un ceļi. Taiboksā parasti pretinieka raidītie sitieni tiek uzņemti, nevis mainīts to virziens.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses: maz lieku kustību, maz tiek tērēti enerģija, pārvietojoties pa ringu un atvairot oponenta sitienus, plaša uzbrukumu zona oponentam.
Vājās puses: neefektīvs cīnoties vienlaicīgi pret vairākiem oponentiem.
Kopsavilkums: Kamēr kikboksā tu mācīsies jaunus un sarežģītus spērienus ar kājām, kurus praktiski ielas kautiņos pielietot nesanāk, taiboksā visu ko mācīsies, Tu arī pielietosi
Karate
Pirmais, kas nāk prātā ir Daniel Sans. Karatē ir radies Japānā, 14. gadsimta mijā. karatē tehnikā tiek izmantoti gan dažādi spērieni, gan sitieni ar rokām. Spērieni nav tik iznīcinoši un spēcīgi kā teikvando gadījumā, bet tomēr tos ir vieglāk apvienot ar roku sitieniem. Karatē aizsardzība ir līdzīga teikvando. Neko daudz par karatē nevaru pastāstīt, jo speciāli neesmu tajā trenējies.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses: var rādīt draugiem, kā sasist dēlīšus
Vājās puses: vāja aizsardzība
Kopsavilkums: Katrā ziņā karatē ir interesantāk trenēties, nekā tādu tīri praktisku cīņas sporta veidu kā boksu. Un mēs varam paturēt prātā, ka Čaks Noriss savas cīņas gaitas sāka ar karatē.
Wushu
Plašākai publikai zināms kā Kung Fu. Pirmsākumi šai cīņas mākslai ir meklējami 500. gadā pirms mūsu ēras Ķīnā. Neko daudz nezinu par šo cīņas mākslu, ja neskaita to, ka filmās šī cīņas māksla bieži parādās un izskatās kruti.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Ļoti ātri sitieni (gan ar kājām, gan ar rokām), laba izvairīšanās tehnika, var citiem stāstīt, ka tevi uzaudzināja tibetiešu mūki.
Vājās puses. Vāji sitieni
Kopsavilkums: ja Tu gribi trenēties cīņas mākslu estētisku iemeslu dēļ vai arī vēlies kļūt par Honkongas filmu zvaigzni, tad droši!
Jeet Kune Do
Šo cīņas mākslu izveidoja slavenais Brūss Lī pēc tam, kad viņš bija apguvis vairākas citas cīņas mākslas un vēl izstudējis literatūru par cīņas mākslām. Šīs cīņas mākslas filozofija ir uzbrukt pretiniekam tieši tajā brīdī, kad pretinieks uzbrūk tev, jo tajā brīdī, kad pretinieks izdara uzbrukumu, viņam gandrīz vairs nav nekādas aizsardzības. Neko daudz nevaru pastāstīt, jo neesmu trenējies šajā cīņas mākslā.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Ļoti augsts precīzo sitienu procentu skaits.
Vājās puses. Visticamāk ka tiksi knokautēts pirms pretiniekam tiks izveidots kaut viens zilums...
Kopsavilkums: JKD tāpat kā aikido ir pārāk teorētiska cīņas māksla. Ar filozofiju viss ir kārtībā, ja neskaita to, ka praksē to pielietot nevar. Vidējais reakcijas laiks cilvēkam, kurš nodarbojas ar cīņas mākslām varētu būt 0,25 sekundes, ļoti augsts reakcijas skaitās 0,2 sekundes, visaugstākais teorētiski iespējamais reakcijas laiks ir nedaudz virs 0,1 sekundes, bet, lai praktiski izmantotu 100% JKD tehnikas potenciālu, reakcijas laikam būtu jābūt 0,1 sekundei. (savu reakcijas laiku vari izmērīt kaut vai šajā lapā http://faculty.washington.edu/chudler/java/redgreen.html )
Aikido
Vēl viena cīņas māksla, kas ir radusies Japānā. Aikido radīja cīņas mākslas speciālists Moriei Ošiba (Morihei Ueshiba)ap 1940. gadu. Atšķirībā no iepriekš minētajām cīņas mākslām, aikido neizmanto sitienus, bet gan satvērienus un (kā tēlaini saka) ienaidnieka spēku pret viņu pašu. Tu ar aikido tehniku jebkuru ienaidnieka uzbrukumu vari pavērst pret pašu ienaidnieku.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Nav lieku kustību, nav izšķiroša nozīme fiziskajai sagatavotībai
Vājās puses. Drausmīgi viegli nomudīties, izpildot kādu paņēmienu
Kopsavilkums: Praktiski aikido tev dos tikai filozofiju, jo, pat ja arī būsi to mēģinājis apgūt 10 gadus, reālajā dzīvē tu nespēsi noreaģēt uz katru uz ielas satiktā profesionālā bandīta sitienu, kā to dara Stīvens Sīgals savās filmās.
Jiu-Jitsu
Šī cīņas māksla radās 20. gadsimta otrajā pusē Brazīlijā. Cīņas māksla fokusējas uz satvērieniem, it īpaši cīnoties uz zemes.
Praktiskā izmantošana:
Stiprās puses. Nāvējoši satvērieni, fiziskajai sagatavotībai ir vāja loma, nav jāmazgā oponenta asinis pēc kautiņa.
Vājās puses. Var sanākt baigie sūdi, kad kādam bārā ar šo cīņas māksla salauzīsi roku vai vēl sliktāk – pārlauzīsi sprandu.
Kopsavilkums: Principā apraksts, ko es sniedzu par Džiu Džitsu varētu būt piemērots arī citām tuvcīņas mākslām, piemēram, džudo. Bet ne velti MMA fighteri savu stand-up cīņas mākslu papildina tieši ar Džiu Džitsu cīņas tuvcīņas mākslu – Džiu Džitsu atšķirībā no citām tuvcīņas mākslām ietver plašāku uzbrukumu klāstu, kas var tiešām nodarīt nopietnus ievainojumus ienaidniekiem. Ja gribi kauties pret skolas huligāniem – trenējies Džiu Džitsu!
Capoeira
Kapoeiro arī ir Brazīlijā radusies cīņas māksla. Tā radās 16. gadsimtā; toreiz Brazīlija vēl bija Portugāles kolonija. To mācījās vergi, kurus portugāļi izmantoja laiku darbiem. Vergi to mācījās kā cīņas mākslas tehniku, kas tika maskēta kā deja, tāpēc arī mūsdienās kapoeiro tiek saukts arī par deju. Kapoeiro cīņas mākslā tiek izmantotas ātras, sarežģītas kustības, galvenokārt izmantojot spēku, ātrumu un vēzienus ar kājām.
Praktiskā izmantošana
Stiprās puses. Negaidīti, grūti paredzami sitieni, laba izvairīšanās tehnika.
Vājās puses. Ļoti ātri nogurst, daudz lieku kustību.
Kopsavilkums: Mācoties šo cīņas mākslu, Tu iemācīsies sarežģītas akrobātiskas kustības, bet praktiski, atbildēt ar kapoeiro urlam, kurš tikko Tev ir iesitis pa muti uz ielas, būs grūti. Arī dejošanai naktsklubā kopoeiro nebūs tā deja, kas Tev palīdzēs dabūt meitenes.
muay thai kādu laiku trenējos,interesants cīņas veids, labi izturību, ātrumu trennē. Tu neuzrakstiji ka arī satvērienus, saucamos kliņčus izmanto, kas ir arī diezgan efektīvi tuvcīņā.
Jāatcerās, ka Taekwondo ir divas galvenās federācijas - ITF jeb internacionālā un WTF jeb world. ITF ir oriģinālais TKD, t.i., to aizsāka ģenerālis Choi Hong Hi, lai karavīriem iemācītu pašaizsardzību un disciplīnu. WTF radās vēlāk, šis ir olimpiskais sporta veids, tātad tīri balstās uz sportu. ITF ir reāla cīņas māksla, jo tajā tiek izmantotas gan rokas, gan kājas, taču WTF, kā jau minēju, ir tīri sports un balstās praktiski uz kājām. Sacensībās baigi tupa - rokas kaut kur mētājas un galu galā sanāk tā, kurš pirmais trāpa, tas vinnē, jo aizsardzības praktiski nav, visas kājas lido točna galvā. ITF sacenēs, savukārt, nokdauni/nokauti ir baigi reti, jo ir jēdzīga aizsardzība un cīņas māksla ir REĀLA, nevis balstīta uz smukiem spērieniem. Tāpēc ir jāizvēlas - vai nu gribi mācīties reālu cīņas mākslu (ar tuvcīņas elementiem un reālu sišanu), vai tikai skaisti dragāt ar kājām.
Starp citu, kikboksa vāja puse tomēr ir kājas. Viņi mācās daudzus, dažādus sitienus, bet sparingā izmanto tikai sānu sitienu. Kikbokseri tomēr vairāk koncentrējas uz rokām, jo tomēr pamatā tai tehnikai ir bokss. Kājas ir tikai tāds kā starp citu variants. Ja ir cīņa, piemēram, TKD pret kikboksu, TKD kājas tiek izmantotas daudz aktīvāk, ar ko sparingā mēs vinnējam. No pieredzes saku - sparingā pret kikbokseri viņš ļoti labi sit ar rokām, bet ar kājām veic maz uzbrukumus, savukārt, ja es ieturu mazliet tālāku distanci, man ir visas priekšrocības, lai vinnētu tieši ar kāju palīdzību.
Es pa karate jo pats eju un nav ka vaji aizsargaties tur trene musjkulus un pratu un notikumus realaja dzive ubruk ar nazi tuvcina
