›

Krūškurvja deformācija - Pectus Excavatum 126

1924 9

Šodien radās ideja izveidot informatīvu rakstu par to kas ir Pectus Excavatum, parcik daudziem cilvēkiem par to nav informācijas un nezin, ka kas tāds maz pastāv. Tāpat arī Latvijā ir ļoti maz avotu ar reālu informāciju par šo problēmu, un pat ja tādi ir, tos ir grūti atrast, un par to ir ļoti maz faktu.

Parcik man pašam ir bijusi šāda problēma, un ir diezgan liela pieredze ejot tam cauri, izlēmu visu svarīgāko apkopot vienā rakstā, lai cilvēkiem būtu skaidrība, un, ja nu kādam no šejienes arī ir bijusi saskarsme ar kādu cilvēku kam kas tāds ir, vai arī ir pašiem, tad varēsiet gūt informāciju kādas ir reālās iespējas ar to tikt galā šeit, Latvijā.

Vēlos visus uzreiz brīdināt, ka pievienotās bildes ne visiem var patikt, tādēļ, ja Jums ir vāji nervi, tālāk varat neskatīties, laigan nekas neparasts tur arī nav, cilvēka ķermenis, tikai ar deformāciju.

Sākšu jau ar to, ka apskaidrošu, kas tad tas īsti ir. Pectus Excavatum ir medicīniskais nosaukums krūšukurvja ieliekumam, kas radies deformācijas rezultātā jau no bērnības vai arī pubertātes vecumā ribām nepareizi saaugot, tādējādi krūšukurvim radot tādu kā bedri, kad krūšu kauls ir ieaudzis uz iekšu.

Bieži vien Pectus Excavatum tiek uzskatīts tikai par kosmētisku problēmu, kas liek krūšu kurvim izskatīties vizuāli slikti, taču sliktākos gadījumos tas var ietekmēt arī elpošanu un plaušu funkcijas, tādējādi limitējot plaušu ieelpas amplitūdu, kas var traucēt dažādās sportiskās aktivitātēs, izraisīt ātru piekušanu utt. Sliktākajos gadījumos arī sirds var būt rotēta vai nepareizā pozīcijā.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Lielākoties šādos gadījumos deformācija negatīvi ietekmē cilvēku psihosociāli. Cilvēks izvairās no dažādām aktivitātēm kur jāatkailina ķermeņa augšdaļa, kā piemēram iešana uz pludmali vai baseinu utt.

Ķirurgi pagaidām nezin kādi ir iemesli šādai deformācijai, taču lielai daļai cilvēku šī problēma ir ģenētiska. Apmēram 37% slimnieku Pectus Excavatum aizgūst no kāda ģimenes locekļa ar tādu pašu problēmu. Pieņemts, ka lielākoties Pectus Excavatum rodas dēļ kādiem sarežģījumiem, kas notikuši grūtniecības laikā.

Pectus Excavatum bieži vien var atpazīt kaut vai viegli uzmetot aci uz krūšukurvi, taču vieglākos gadījumos to var atklāt ar rentgena uzņēmumiem gadījumos, kad vizuāli pat šķietami cilvēkam šīs problēmas nav. Pectus Excavatum tiek mērīts pēc hallera indeksa, kas ir vienība, kas nosaka krūšukurvja dziļumu. Normālam krūšukurvim šis indekss ir 2.5, taču skaitlis, kas ir lielāks par 3.25 jau skaitās ļoti dziļš un rets gadījums.

Reklāma

Risinājumi

Nusa procedūra (Nuss procedure) ir viens no risinājumiem šāda tipa problēmām, kas arī lielākoties mūsdienās tiek izmantots, lai labotu šo problēmu. Nusa procedūrā tiek veikts mazs iegriezums zem padusēm ķermeņa augšdaļā, sānos, un no sāniem ievietots stienis, tādējādi izbīdot krūšu kaulu uz āru, normālā stāvoklī. Stienis tiek nostabilizēts ar vēlvienu stieni, iešūts ar diegiem, kuri paši sairst pēc apmēram sešiem mēnešiem, abi iegriezumi sānos tiek aizšūti, un šo stieni jānēsā savā ķermenī vidēji 2-5 gadus, pēc ķirurga izvēles. Pēc šī laika, stienis tiek izņemts, un krūšu kurvis ar skrimšļiem jau ir saaudzis normālā stāvoklī.

Daudzi ķirurgi šo procedūru pielīdzina zobu stīpām, kuras tiek nēsātas vairākus gadus, pa šo laiku izlabojot deformāciju.

Protams, pastāv arī dažādi citi risinājumi šīs problēmas labošanai, kā piemēram raviča tehnika, kas nu jau skaitās novecojusi un pārāk smaga un riskanta, kā arī implanta ievietošana vizuālam labojumam vieglākos gadījumos

Mana pieredze

Bildē redzams mans rezultāts 7 mēnešus pēc operācijas, rētas jau gandrīz vairs nav redzamas.

Manā gadījumā šī deformācija bija ļoti smags gadījums, haller index man bija 4.5, kas jau skaitās samērā rets gadījums.

Deformācijas dēļ man nebija vēlēšanās novilkt savu kreklu pludmalē, atturējos no baseina un citām tamlīdzīgām nodarbēm, un pat ja novilku savu kreklu, centos deformāciju noslēpt un visu laiku par to domāju, tāpat arī cilvēki vienmēr uz to skatījās, kas radīja ļoti neērtu sajūtu. Tāpat arī tas radīja ne tikai vizuāli sliktu izskatu, bet traucēja arī plaušu darbībai, piemēram, sporta aktivitātēs bija grūti piedalīties, jo pēc nelielas paskriešanas jau bija grūti elpot, kas tagad ir labojies.

Pagājušajā vasarā es sāku ievākt informāciju par šo deformāciju, un atradu ļoti daudz dažādu gadījumu ar šādu deformāciju un operācijām, kā tā tika labota. Jau rudenī noskaidroju, ka Latvijā šādu operāciju iespējams veikt, un devos konsultācijā pie Dr. Jāņa Krasta, ķirurgs bija ļoti atsaucīgs un pavisam noteikti zin ko dara, nolikām datumu uz 6. Decembri, un pavisam dŗiz šis laiks jau bija pienācis.

Pati operācija bija ļoti veiksmīga un bez sarežģījumiem, taču izrādījās, ka krūšu kauls man arī ir mazliet rotēts, tādēļ neliels ieliekums vēl ir redzams, taču to nevar salīdzināt ar to, kas bija iepriekš.

Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, operācija man deva motivāciju,un tagad es neuztraucos par peldēm, biežāk vasarā velku nost savu kreklu, un sāku iet pretim tādiem mērķiem kā svarcelšanai utt, ko iepriekš nebūtu darījis. Ja kāds par šo šaubās, tad es to noteikti iesaku! Operāciju nevienu brīdi neesmu nožēlojis, viena no manām labākajām izvēlēm dzīvē.

Tāpat arī Dr. Jānis Krasts ir ļoti profesionāls un zin ko dara, ar viņa darbu esmu apmierināts un ļoti pateicīgs.

Ja kādam vajadzēs kontaktus, varu iedot numuru, operācija notika Rīgā, Bērnu klīniskajā slimnīcā.

Latvijā operācija neko nemaksā, tas jau ir liels bonuss Latvijas valstī dzīvojot, vismaz kaut kas notiek pareizi.

Ak jā, un par sāpēm, sāpes pirmajās dienās bija trakākās, no gultas nevarēja izkāpt, taču pēc trīs dienām jau sāku staigāt, vēl trīs nedēļas pēctam sāpes bija diezgan stipras, taču pēc trīs mēnešiem, sāpes nejūt vispār, neliekās, ka ķermenī būtu kāds stienis, vai vispār kāds svešķermenis. Tās sāpes, kas man bija šo īso laiku bija tā vērtas, es to nenožēlou!