Mana pieredze
Bildē redzams mans rezultāts 7 mēnešus pēc operācijas, rētas jau gandrīz vairs nav redzamas.
Manā gadījumā šī deformācija bija ļoti smags gadījums, haller index man bija 4.5, kas jau skaitās samērā rets gadījums.
Deformācijas dēļ man nebija vēlēšanās novilkt savu kreklu pludmalē, atturējos no baseina un citām tamlīdzīgām nodarbēm, un pat ja novilku savu kreklu, centos deformāciju noslēpt un visu laiku par to domāju, tāpat arī cilvēki vienmēr uz to skatījās, kas radīja ļoti neērtu sajūtu. Tāpat arī tas radīja ne tikai vizuāli sliktu izskatu, bet traucēja arī plaušu darbībai, piemēram, sporta aktivitātēs bija grūti piedalīties, jo pēc nelielas paskriešanas jau bija grūti elpot, kas tagad ir labojies.
Pagājušajā vasarā es sāku ievākt informāciju par šo deformāciju, un atradu ļoti daudz dažādu gadījumu ar šādu deformāciju un operācijām, kā tā tika labota. Jau rudenī noskaidroju, ka Latvijā šādu operāciju iespējams veikt, un devos konsultācijā pie Dr. Jāņa Krasta, ķirurgs bija ļoti atsaucīgs un pavisam noteikti zin ko dara, nolikām datumu uz 6. Decembri, un pavisam dŗiz šis laiks jau bija pienācis.
Pati operācija bija ļoti veiksmīga un bez sarežģījumiem, taču izrādījās, ka krūšu kauls man arī ir mazliet rotēts, tādēļ neliels ieliekums vēl ir redzams, taču to nevar salīdzināt ar to, kas bija iepriekš.
Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, operācija man deva motivāciju,un tagad es neuztraucos par peldēm, biežāk vasarā velku nost savu kreklu, un sāku iet pretim tādiem mērķiem kā svarcelšanai utt, ko iepriekš nebūtu darījis. Ja kāds par šo šaubās, tad es to noteikti iesaku! Operāciju nevienu brīdi neesmu nožēlojis, viena no manām labākajām izvēlēm dzīvē.
Tāpat arī Dr. Jānis Krasts ir ļoti profesionāls un zin ko dara, ar viņa darbu esmu apmierināts un ļoti pateicīgs.
Ja kādam vajadzēs kontaktus, varu iedot numuru, operācija notika Rīgā, Bērnu klīniskajā slimnīcā.
Latvijā operācija neko nemaksā, tas jau ir liels bonuss Latvijas valstī dzīvojot, vismaz kaut kas notiek pareizi.
Ak jā, un par sāpēm, sāpes pirmajās dienās bija trakākās, no gultas nevarēja izkāpt, taču pēc trīs dienām jau sāku staigāt, vēl trīs nedēļas pēctam sāpes bija diezgan stipras, taču pēc trīs mēnešiem, sāpes nejūt vispār, neliekās, ka ķermenī būtu kāds stienis, vai vispār kāds svešķermenis. Tās sāpes, kas man bija šo īso laiku bija tā vērtas, es to nenožēlou!