Tātad,mums visiem ir bail no kautkā.Vai tās būtu bailes no tumsas,bailes no zirnekļiem vai arī jebkas cits,bet man, tev ka arī jebkuram citam cilvekam ir no ka bail un lai kā arī ka cilvēks mēģina bailes noslēpt tās tomēr pastāv.
Bet kas tomēr ir bailes?
Vikipedijā ir teikts, ka bailes ir nepatīkamas emocijas, kas rodas kā atbildes mehānisms dzīvam organismam sastopoties ar draudiem vai sāpēm.
Bet bailes var arī nebut saistītas ar tiesiem draudiem vai sāpēm, kā piemēram trypophobia,kas ir bailes no daudz maziem caurumiņiem vienuviet.
Bailes ir radušās kā dzīva organisma pretošanās vai aizsardzība pret draudiem,bet šāds izskaidrojums liekas pārak vienkāršs.
Mūsu prāts ir tā iekārtots, ka ikvienā situācijā uzdodam sev jautājumu: Vai man draud briesmas vai arī situācija ir labvēlīga? Un, ja man draud briesmas, vai tikšu galā? Mēs ne vien uzdodam sev šos jautājumus, bet arī zibenīgi un automātiski atbildam uz tiem: “es izgāzīšos… ko viņi padomās … ja nu kas slikts notiek..?” Nevis ārējie apstākļi vai reāls apdraudējums, bet tieši šīs automātiskās domas ir mūsu baiļu, trauksmes pamatā. Savukārt, kad jau jūtam uztraukumu vai bailes, mūsu ķermenis un prāts tāpat kā aizlaikos kliedz: bēdz, bēdz! Bailes cilvēks piedzīvo jau pirmajās dzīves minūtēs. Tā vai citādi tās pavada visu dzīvi un ir klāt arī nāves brīdī. Bailes ir vienas no spēcīgākajām emocijām. Gandrīz katrs pazīst arī nejaukās fiziskās sajūtas, ko tās izraisa, teiksim, vēdergraizes pirms tāda svarīga notikuma kā darba intervija vai publiska uzstāšanās. Šādos gadījumos bailes var iedragāt pašapziņu, piemēram, baidoties no neveiksmes, kāds jutīsies labi tikai tad, ja būs guvis panākumus, bet ar neveiksmēm samierināties nespēs.
Tatad,bailes ir pavisam ierasta un parasta lieta un no tām navajadzētu.......baidīties. 
