Šizofrēnija ir neparasta slimība. Tā ir pat mistiski baisa. Piedāvāju tev iejusties šīs slimības ādā.
Kā tas ir - būt šizofrēniķim?118
Vēsture mums rāda, ka šizofrēnija ir bijusi aktuāla slimība vairākus tūkstošus gadus. Par spīti tās vēsturei un bagātīgajiem izmeklējumiem, šis traucējums tomēr paliek viena liela mistērija. Pasaulē ir aptuveni 24 miljoni cilvēku, kas cieš no šizofrēnijas. Bažas rada tas, ka aizvien vairāk jauniešu līdz 18 gadiem saskaras ar šo slimību. Statistika rāda, ka aptuveni 10 procenti šizofrēniķu padara sev galu paši. Iemesli tam ir dažādi - maldi, halucinācijas, sociālā un emocionālā atstumtība un nespēja izturēt savu smago stāvokli.
Lai gan šī slimība ir bijusi līdzās cilvēkam visu tā pastāvēšanas vēsturi, tikai 19. gadsimtā to klasificēja kā slimību. 20. gadsimta sākumā vācu psihiatrs Eugens Bleulers ieteica nosaukumu Šizofrēnija, kas no grieķu valodas nozīmē "sašķeltais prāts". Ne tādēļ, ka šie cilvēki piedzīvotu presonības šķelšanos, bet gan tādēļ, ka viņi ir burtiski atrauti no šīs realitātes. Pats Eugens lietoja terminu šizofrēnijas - atsaucoties uz slimības daudzajām formām.
Šizofrēnija visbiežak parādās vīriešiem jauniešu gados, bet sievietēm ap 25 - 30 gadiem. Simptomi parasti parādās lēnām dažu mēnešu vai pat gadu laikā, tomēr nereti ir gadījumi, kad tie progresē pāris nedēļu laikā. Šizofrēnijas simptomus iedala pozitīvajos un negatīvajos, tomēr šāds dalījums nav veikts tādēļ, ka vieni simptomi ir labi, bet citi slikti. Pozitīvie simptomi ir attiecināmi uz izkropļotu vai pārspīlētu normālu dzīves aktivitāti un uztveri (maldi, murgi, halucinācijas, nesakarīga runa). Negatīvie simptomi attiecināmi uz normālas uzvedības trūkumu (nespēja just un izpaust emocijas, nespēja izbaudīt lietas, kuras agrāk baudījumu sniedza, apātija un vienaldzība).
Tādēļ nav brīnums, ka daudzi šizofrēniķi izdara pašnāvību. Pēc dažu pētījumu datiem pat 55 procenti no visiem slimniekiem cenšas kādā dzīves posmā izdarīt pašnāvību. 5 procenti savas slimības dēļ kļūst par bezpajumtniekiem. Viņiem ir praktiski nereāli integrēties sabiedrībā, jo cilvēki, uzzinot par viņu slimību, vienkārši sāk tos uzskatīt par trakajiem. Bet trakie taču vienmēr ir bīstami. Patiesībā šizofrēniķdu vidū vardarbība nav augstāka nekā pārējā sabiedrībā. Protams, savu simptomu dēļ (galvenokārt halucināciju) viņi spēj izdarīt kaut ko vardarbīgu, bet tas drīzāk ir izņēmums.
Šizofrēniķiem virsroku ņem tieši dzirdes halucinācijas, kuru raksturs var būt ļoti dažāds. Parasti viņi dzird balsis, kas stāsta, ka viņi ir niecības vai citādi tos pazemo. Citreiz šīs balsis liek kaut ko izdarīt. Mums, kas šādas halucinācijas nav piedzīvojuši, ir grūti to visu iedomāties. Tādēļ piedāvāju tev noskatīties video - vislabākais efekts būs ar austiņām. Video ir vien nepilnas četras minūtes garš, bet iedomājies, ka slimniekam tas turpinās dienām un pat gadiem ilgi.
Citi līdzīgi raksti -