Arī šogad Rīgas ielas piedzīvoja pamatīgu deldēšanu, jo šodien- 23. maijā norisinājās 20. Nordea Rīgas maratons, kopā pulcējot 11272 gan gados jaunus, gan ļoti cienījama vecuma izaicinājuma meklētājus no 45 pasaules valstīm.
Maratons sākās pulksten 9:00 ar vienotības kilometru, kurā startēja cilvēki ar īpašām vajadzībām. Jau pulksten 9: 20 tika dots starta signāls tiem skrējējiem, kuri par mērķi sev izvēlēja 5 km mini maratonu. Tajā startēja 7774 dalībnieku visdažādākajās vecuma grupās un bija novērojama gan liela jauniešu gan gados pieredzējušu cilvēku aktivitāte! Arī jaunās māmiņas un tēti neliedza to iespēju saviem ķipariem izbaudīt maratona brīnumaino sajūtu, tiesa gan vēl bērnu ratiņos. Šo piecu kilometru garumā bija iespējams, gan satikt zilos radījumus „ Avatārus” un iejukt „ Stendera ziepju fabrikas” darbinieku radītā smaržu un ziepju burbuļu mākonī.
Fiziski sagatavotākiem skrējējiem par izaicinājumu kalpoja pus maratona (21,097 km) un maratona (42,195 km) distances. Arī šajos posmos atbalstītājus un pašus skrējējus spēja pārsteigt sāncenšu spilgtie tērpi un fantastiskās frizūras. Ievērības cienīga bija arī dalībnieku vecuma starpība, kas pamanījās pārsniegt sešdesmit gadu atzīmi! Viscienījamāko vecumu sasniedzis bija kāds 1929. gadā dzimis kungs, turpretim kā viens no pus maratona jaunākajiem dalībniekiem startēja 14 gadus vecais Artūrs. Puisis maratonā piedalās jau otro sezonu un uz jautājumu, kas likās visgrūtākais, puisis atbildēja, ka piepūli radīja skrējiens augšup pa vanšu tiltu, un atzinās, ka mazliet sarūgtināja fakts, ka nebija iespējas pozitīvajās emocijās dalīties ar draugu, kurš maratonā nepiedalījās. Tomēr arī tas, ka distance jāmēro vienam nebija šķērslis, lai sasniegtu labu rezultātu!
Pus maratona distanci izvēlējās arī kāds pāris no Beļģijas. Uzsākot sarunu, atklājās, ka viņi patiesībā ir tūristi, kuri par maratonu uzzinājuši tikai pirms divām dienām, un izmantojuši šo lielisko iespēju izmēģināt savus spēkus še pat Latvijā, lai jau pēc pāris dienām varētu ņemt dalību maratonā, kurš norisināsies Briselē. Laulātajam pārim šis bijis pirmais kopā noskrietais maratons. Smaidīdama sieva atzinās, ka bez vīra klātbūtnes un uzmundrinājuma to paveikt nebūtu spējusi.
Neilgi pēc uzvarētāju pasludināšanas un apbalvošanas, man bija iespēja sarunāties arī ar maratona godalgu izcīnītājiem- trešās vietas ieguvēju Pāvelu Loskutovu no Igaunijas un otrās Vietas ieguvēju- Džonstonu Čangvoni no Kenijas. Vaicājot Pāvelam, kurš tad bija vissmagākais posms visa maratona laikā, saņēmu atklātu atbildi, ka noskriet pēdējos sešus kilometrus nemaz prasīja patiešām daudz spēka . Jāpiebilst, ka Pāvels Loskutovs Latvijā rīkotā maratonā startējis jau PSRS laikā iegūstot godalgas.
Vissmaidīgākais un pozitīvākais no dalībniekiem šķita Kenijietis Džonstons Čangvoni, kurš neskatoties uz pazaudēto līdera pozīciju, ar rezultātu bija ļoti apmierināts. Divdesmit astoņus gadus vecais Čangvoni skriešanai pievērsies 2002.gadā, astoņu gadu laikā paspēdams ļoti veiksmīgi piedalīties 12 maratonos- Itālijā, Francijā, Dubaijā u. c. ,tai skaitā arī dzimtajā Kenijā, un izcīnot sev vietas uz goda pjedestāla. Jāmin, ka 2007. gadā Rīgas maratonā Džonstons finišu sasniedza pirmais.
Neskatoties uz to, ka Čangvoni nāk no Āfrikas Austrumiem, kur tveice ir milzīga, sportists atzinās, ka šogad skriet traucējis lielais karstums, kas šķiet neraksturīgs Latvijai, tomēr par spīti tam, ka pirmā vieta netika iegūta Džonstons apgalvo, ka Latvijā viņam skriet patiešām patika! Kādēļ- jo cilvēki ļoti atsaucīgi un virmojošā gaisotne- vienkārši lieliska! J
