Pavasarim ir daudz vēstnešu. Tas ir kā siltais laiks, ziedēšana utt., bet arī atsevišķu indivīdu vēlēšanās notievēt. Kā parasti tas notiek? Gadu desmitiem tiek rīts viss pēc kārtas, bet tad, vienā dienā, ienāk prātā doma, ka vajagot, redz, notievēt. Pats notievēšanas process vēl ir puse bēdas, otra puse – to vajagot izdarīt ātri un tūlīt! Tieši tāpēc tiek meklēta “pati efektīvākā diēta”, kura īsā laikā sola maksimālus rezultātus.
Īsumā par zemo ogļhidrātu diētu10
75
1
Autors: Foto: © Corbis
Kas ir pamatā JEBKURAI diētai, kas vērsta uz tauku īpatsvara samazināšanu? Ir jāpanāk tāda situācija, lai organismam trūktu “tekošās” enerģijas, t.i., tās, kura tiek uzņemta ikdienā, tāpēc tam, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju, nāktos pārslēgties uz rezevēm, kas šajā gadījumā ir tauki. Nekā sarežģīta.
Protams, mūsdienās, kad katrs izmanīgais darbonis mēģina kaut kā nopelnīt un izgudro savas diētas, var ļoti viegli apjukt un nesaprast kas ir kas, jo dažādi tievēšanas varianti parādās katru dienu. Tomēr, viens no pašiem pārbaudītākajiem un populārākajiem virzieniem, kurā izmisušie cilvēki skatās ir zemo ogļhidrātu diēta. Es pat teiktu, ka tā vispār ir žanra klasika, tāpēc šajā rakstā mēģināšu īsumā un saprotami pastāstīt savas domas šai virzienā. Turklāt, es pats esmu ne vienu vien reizi pārliecinājies par šādas diētas efektivitāti.
No sākuma izskatīsim pašu šādas pieejas principu, t.i., kas tās tādas vispār ir un kāpēc tās strādā. Kā jau var nojaust pēc nosaukuma, tad Šī pieeja paredz, ka uzturā tiek samazināts ogļhidrātu daudzums. Ogļhidrāti, kā mēs zinām, ir enerģija, kas vajadzīga kā muskuļu, tā smadzeņu darbībai. Ja mēs tos uzņemam par daudz, tad organisms, dažādu fizioloģisku procesu vadīts, uzkrāj neiztērēto materiāu rezervēs, t.i., taukos. Savukārt, kad ogļhidrāti netiek uzņemti, tad organismam neatiek nekas cits kā enerģijas nodrošināšanai izmantot šīs iepriekš uzkrātās rezerves (ketonu formā, kuri rodas izmantojot brīvās taukskābes).
Iespējams, ka kāds jau ko līdzīgu būs lasījis un es teikšu – tieši tā! Uz šiem pašiem principiem ir balstīta Rietumeiropā populārā Atkinsa diēta, ko mūsu platuma grādos var atpazīt arī pēc nosaukuma “Kremļa diēta” (tas gan nav viens un tas pats, jo Kremļa diēta ir saudzējošāka, taču vienlaicīgi arī – mazāk efektīva konkrētā laika nogrieznī).
Šajā vietā, paredzu, ka kādam var rasties baigākā nepatikas lēkma – fu, tās jau ir tās COSMOPOLITAN stila diētas, pēc kurām var nākties ārstēties, bet pats rezultāts beigās tāpat pazūd, t.i., svars paliek iepriekšējais. Uz to es varu atbildēt – nevis ēšanas plānā ir problēma, bet gan tā izpildītājos. Ja kāds domā, ka vienā dienā strauji nogriezt ogļhidrātus un tievēt ir ļoti labi, tad pasteigšos priekšā un pateikšu – tas ne tikai nav labi, tas ir muļķīgi
Lai sāktu pareizi un veselībai mazāk kaitīgi tievēt (organisma izvešana ārpus komforta zonas pats pa sevi ir liels stress), nesagatavotam cilvēkam pie tās ir jāpierod pakāpeniski. Tajā pašā Atkinsa diētā ir izdalīti trīs posmi – sākumā organisms tiek pieradināts pie nedaudz mazāka ogļhidrātu daudzuma, tad deficītu palielina, līdz, beigu beigās, noved to ketozes stāvoklīt, kas paredz dienā uzņemt ne vairāk kā 50 gramus ogļidrātu. Tāpat ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka arī organisms uzreiz nevar pāslēgties uz ketonu izmantošanu kā enerģijas avotu vienā dienā. No sākuma ir jāiztērē visas glikogēna rezerves (tas, ja dienā jau tiek uzņemts līdz 50 gramiem ogļhidrātu, var aizņemt līdz pat 3-4 dienām) un tikai tad sāksies aktīva ketozes fāze.
Tajā pašā laikā, ja kāds nevēlas ievērot tik stingru diētu vai arī, kaut kādu iemeslu dēļ, to nevar izdarīt, tad nav obligāti nolaisties līdz trešajam līmenim, mierīgi var palikt arī otrajā un tievēt, lai arī lēnāk, taču veselībai un pašsajūtai draudzīgāk (Kremļa diētas piemērs).
Reklāma
Vai var vispār aiziet uz ogļhidrātu nulli? Protams, ka var un dažreiz pat tā arī dara. Tas visus tauku degšanas procesus paātrinās ne tikai dēļ tā, ka nebūs pat tā ogļhidrātu minimuma, bet arī tāpēc, ka organisms neizstrādās insulīnu. Kāpēc insulīns ir švaks tievējot? Tāpēc, ka tas pilnībā izslēdz lipolīzi, t.i. tauku dedzināšanu. Tāpēc diētas laikā ir jācenšas pēc iespējas mazāk ēst ogļhidrātus, dzert visādas limonādes utt. Tikai nav jāpriecājas par agru, sak, nogriezīsim uz nulli ogļhidrātus un tievēsim ātrāk! Gremošanas sistēmai vajag arī šķiedrvielas. Ja tādu nav, tad rodas problēmas ar kuņģi un visu gremošanas sistēmu (švakāk uzsūcas barības vielas, veidojas aizcietējumi utt.), kas, kā mēs visi abi zinam, kopā ar lielu olbaltumvielu patēriņu, noteikti nerada komfortablākās sajūtas.
Runājot par jebkuru diētu, ļoti bieži jautājums ir sekojošs – a pēc šādas diētas nebūs tā, ka viss ar uzviju atnāks atpakaļ? Atbilde ir ļoti vienkārša (un to var attiecināt uz visām diētām) – Ja turpināsiet ēst tā kā tajā laikā, kurā uzkrājāt visu, ko ar diētu gribējāt nodzīt, tad PROTAMS, ka viss atnāks atpakaļ. Kā es šajā sakarā saku – nevajag domāt ar pakaļu, tad arī neizskatīsies/nejutīsies kā pakaļa. Šī diēta, ja nonāk līdz ketozes līmenim, noteikti nav domāta ilgtermiņam. Pat zinātiskie pētījumi šīs diētas sakarā nav ilguši vairāk kā gadu. Tomēr, to var darīt paliekot vienkārši pie zema ogļhidrātu līmeņa (aptuveni 100 grami dienā).
Kā tas viss izskatās dabā un sadzīvē? Pēc teorijas, ja mēs runājam par vienkārši zemo ogļhidrātu diētu, tad ikdienas makronutrientu patēriņš izskatās apmēram šādi: līdz 30% ogļhidrātu (to īpatsvars, tuvojoties ketozes stāvoklim samazinās līdz pat 10%, palielinoties tauku un olbaltumvielu īpatsvaram), 20-30% olbaltumvielu un ap 50% tauku. Jā, es nepārrakstījos un arī jūs nepārlasījāties. Lai tievētu šajā gadījumā ir JĀĒD TAUKI! Nu ne tā, ka gluži speķis, jo vajag priekšroku dot labajiem taukiem, taču šajā gadījumā, tā kā tie ir galvenie enerģijas nesēji, tauki ir vajadzīgi.
Te, drošības labad, ir jāpiebilst, ka šāda diēta īstenībā ir visai ekstrēma priekš nesagatavota cilvēka, vai cilvēka, kas nepārzina sava organisma reakcijas uz dažādām izmaiņām uzturā vai slodzē. Tāpat šī diēta nav piemērojama cilvēkiem, kuri cieš no kādām hroniskām slimībām, kā arī, protams, sievietēm, kas baro ar krūti utt. Tā ir pilnīgi veselu, fiziski stipru cilvēku prerogatīva.
Kam šī tievēšanas pieeja īpaši patiks? Protams, ka tiem, kuriem garšo gaļa. Jo šajā gadījumā tieši gaļa ir viens no balstiem, lai varētu adekvāti sekot līdzi visiem diētas nosacījumiem. Tāpat šī tievēšanas pieeja patiks tiem, kuriem nepatīk vienveidība uzturā. Nav nekāds noslēpums, ka daudzas diētas paredz konkrētu produktu lietošanu uzturā. Protams, ka tas nav viegli, jo, ja diēta ir ilgāka par vismaz pāris mēnešiem, tad viens un tas pats ēdiens apnīk. Šajā gadījumā nav jāskatās ko ēd produktu izteiksmē, galvenais ir to saturs, jo, piemēram, 50 grami ogļhidrātu no griķiem ir tādi paši kā 50 grami ogļhidrātu no baltmaizes. Cita lieta, ka griķu ogļhidrātus organisms pārstrādās ilgākā laika periodā, kas nodrošinās organismu ar enerģiju, savukārt baltmaize uzsūksies ātrāk. Tīri no sajušanās viedokļa pirmais gadījums ir labāks.
Tāpat gribas piebilst, ka pie zemo ogļhidrātu diētām, lai būtu labāka sajušanās un smadzenes tiktu pie glikozes, tiek izmantota tā sauktā ogļhidrātu ciklēšana. Kas tas tāds ir? Tas ir tāds diētas paņēmiens, kad zemo ogļhidrātu dienas tiek ciklētas ar augsto ogīdrātu dienām, vienkāršāk sakot – ik pa laikam drīkst ēst vairāk par tiem 50 gramiem ogļhidrātu. Kāpēc? Tāpēc, ka, organisms ļoti labi reaģē uz gadījumiem, kad viņam nogriež ogļhidrātus un ātri pielāgojas tam, savukārt pretējam gadījumam, kad ogļhidrātu pēkšņi paiek daudz, viņš tik ātri nevar pielāgoties un tam ir vajadzīgs laiks, kas nozīmē, ka, ja ik pa laikam ogļhidrātu patēriņš tiek pacelts, tad organisms turpina strādāt tauku dedzināšanas manierē, taču pašam tievētājam ir lielāks prieciņš, jo var nedaudz atkāpties no stingrās diētas. Te gan jāņem vērā divi aspekti – celt ogļhidrātu līmeni var pēc tam kad zemo ogļhidrātu režīmā jau kāds laiciņš ir pagājis, t.i., ne ātrāk kā pirmās nedēļas beigās un ogļidrātu daudzuma celšana nenotiek uz bulciņu vai limonādes rēķina, bet gan palielinot salikto ogļhidrātu daudzumu uzturā.
Kā jau minēts iepriekš, šajā gadījumā nav svarīga forma, bet svarīgs ir pats makronutrientu daudzums. Tieši tāpēc, ja nepatīk brūnie rīsi, var ēst baltos, taču tādā daudzumā, lai tur būtu konkrētais ogļhidrātu apjoms. Negaršo zivis? Var ēst pēc makronutrientiem atbilstošu daudzumu gaļas. Šeit cilvēks nav ierobežots.
Ko var ēst: Putnus, zivis, gaļu, piena produktus, olas, riekstus, dārzeņus (ne visus).
No kā izvairīties: Putraimi, augļi, miltu produkti, bietes, makaroni, burkāni, kartupeļi, cukurs.
Gribu vēlreiz piebilst, ka šī ir diezgan smaga diēta, ja tai pieiet klāt ar visu nopietnību. Ja vēl klāt ir treniņi, tad sajūtas tievējot vispār var būt tuvu ģībonim, tāpēc šāda diēta noteikti nav domāta iesācējiem, slimniekiem, jaunajām mammām un tīņiem. Visādi citādi, ja cilvēks zina ko dara, tad šī pieeja ir viena no klasiskākajām kāda vien var būt jautājumos, kas skar tievēšanu.
Tev patiks šie raksti
