Šahs ir radies Indijā, mūsu ēras pirmajos gadsimtos. pastāv leģenda, ka šahu izgudrojis kāds Brahmanis. Kurš par savu jauno izgudrojumu Radžam [kurš bij pārsteigts par jauno izgudrojumu] uz pirmo acu uzmetienu visai mazu samaksu: tik zirņu cik parādīs šaha dēlis, uzliekot uz pirmā lauciņa vienu zirni un pēc tam to skaitu dubultojot. Izrādās, ka nepieciešams 18446744073709551615 zirņu.
Nelielais šaha galdiņš ir laukums uz kura ir iespējams izveidot bezgalīgi daudz kombināciju. Kā piemēru var minēt pirmo šaha gājienu kur spēlētājs ar baltajiem kauliņiem var iziet 20 dažādos gājienos un spēlētājs ar melnajiem kauliņiem var atbildēt ar 20 dažādiem gājieniem uz katru pirmā spēlētāja gājienu. kas pirmajā spēles gājienā jau sastāda 400 dažādas kombinācijas.
No Indijas šaha spēle nonāca tuvējos austrumos.
Šinī spēlē pat ar neapbruņotu aci ir manāms kara raksturs, tādēļ arī to diezgan ātri pārņēma viduslaiku eiropas valstis. Šeit Šahu sāka ieviest X-XI gs. pēc tam kad arābi bija iekarojuši Spāniju un Sicīliju.
Desmitiem perfekti izgatavotu figūriņu, kuras ilustrēja Alfona Gudrā traktātu par galda spēlēm, liecina par lielu šaha izplatību XIII gs. beigās. Mākslinēki pie šaha galdiņa spēlējam šahu ilustrēja karaļus, bruņeniekus, muzikantus, meistarus, tirgotājus u.c.
No Spānijas un Sicīlijas šahs pamazām nonāca Francijā, Itālijā, Anglijā, skandināvijas un citās valstīs, neskatoties uz nežēlīgajiem centieniem aizliegt šaha spēli pielīdzinot to kauliņu spēlēm un citiem "Sātaniskajiem jauninājumiem".
XIV gs. beigās katoļu baznīca oficiāli noņēma no šaha aizliegumu un spēle tika atzīta par galma audzināšanas nepieciešamu sastāvdaļu.
Lielai šaha attīstībai Atdzimšanas laikā labvēlīgu augsni radīja dažādu kultūras nozaru un slāņu attīstība. Svarīgu lomu nospēlēja tas, ka tika izgudrota grāmatu iespiešana. XV gs. beigās sāka nākt klajā pirmie iespieddarbi par šahu un arī tika rīkoti turnīri starp labākajiem šahistiem.
Šie turnīri rika rīkoti karaļu galmos ļoti svinīgā gaisotnē, līdzīgi kā agrāk tika rīkoti bruņinieku turnīri.
XIX un XX gs. turpināja attīstīt šaha teoriju, kā arī tas notiek vēl jo projām mūsdienās.
Jau kopš seniem laikiem šahs ir uzskatāms kā sporta veids taču tas netraucē miljoniem cilvēku to spēlēt tā pat vien prieka pēc.
Tulkots no sportchess.ru
tulkoja Curse.
Tas bija vairāk par šaha vēsturi bet nu vairāk par pašu spēli.
Šaha galds sastāv no 8 * 8 laukuma, 32 baltiem un 32 melniem lauciņiem.
Šaha spēlē ir divas puses kur viena spēlē ar melnajām figūriņām otra spēlē ar baltajām figūriņām. Katrai pusei ir vienāds figūriņu skaits un tips.
katras krāsas figūriņu komplekts sastāv no: 8 bandiniekiem, 2 torņiem, 2 zirgiem, 2 laidņiem, vienas dāmas un viena karaļa.
Katram figūriņas tipam ir arī savs gājiena manevrs:
Bandinieki:
pārvietojas pa vertikālu līniju un kauj tikai pa diognāli virzienā uz priekšu blakus esošās figūriņas.
kamēr bandinieks nav izkustējies no sākumpozīcijas tam ir iespēja pavirzīties divus lauciņus uz priekšu, pēc izkustēšanās bandinieks var virzīties pa vienam lauciņam uz priekšu.
Torņi:
pārvietojas tikai horizontālā un vertikālā virzienā nelecot pāri citām figūriņām cik vien tālu to atļauj brīvā vieta tam apkārt. Kauj jebkuru figūriņu gājiena robežās.
Tornim ir viena speciālā kombinācija ko sauc par Rokādi. Šo kombināciju var izmantot tanī gadījumā kad no savas sākotnējās pozīcijas nav izkustējies nedz tornis [ar kuru plānots veikt rokādi], nedz karalis. Ir divi rokādes veidi, Garā rokāde - Karalis no e1 -> b1 un tornis no a1 -> c1, un Īsā rokāde Karalis no e1 -> g1 un tornis no h1 -> f1. Rokādi var veikt tikai tanī gadījumā, ja starp karali un torni nav nevienas citas figūriņas.
Zirgi:
zirgs ir uzskatāms par spēcīgāko šaha figūru. Zirgs pārvietojoties var lekt pāri jebkurai figūriņai un tas pārvietojas šādi divi lauciņi uz priekšu vertikāli vai horizontāli un tad viens pa labi vai kreisi, piem.:no b1 -> a3
Laidņi:
laidnis pārvietojas tikai pa diognāli cik vien tālu to netraucē cita figūriņa. Laidnis var pārvietoties vainu tikai pa tumšajiem vai gaišajiem lauciņiem, atkarīgs no tā lauciņa uz kura tas ir bijis sākuma pozīcijā.
Dāma:
dāma pārvietojas gan horizontāli gan verikāli cik tālu netraucē citas figūriņas.
Kungs:
kungs pārvietojas tikai pa vienam lauciņam jebkurā virzienā ja to netraucē cita figūriņa, kauj blakus esošu figūriņu jebkurā virzienā. Kungu nevar nokaut, ja kungs tiek apdraudēts t.b. pretinieks noliek savu kauliņu tā ka kungu nākamajā gājienā būtu iespējams nokaut, ir jādara viss iespējamais lai šādus draudus novērstu, jāliek priekšā citas figūriņas vai ar kungu jāpaiet malā. Apdraudot kungu pretinieka spēlētajs ir pieteicis Šahu. Bet situācijā kad nav iespējams novērst Šahu tad tiek noteikts Mats, kas nozīmē, ka pretinieks ir uzvarējis. Ja karalis ir palicis kā pēdējā figūriņa un tas ir nonācis bezizejas situācija [ situācijā kad nav iespējams izdarīt gājienu pašam sev nepiesakot Šahu] tiek pasludināts Pats. Ko var uzskatīt par neišķirtu.
