Maijs. Ir pienācis laiks, kad katrs kārtīgs latvietis atstāj grābekli šķūnī, traukus nemazgātus un mašīnu –garāžā -, lai aizrautīgi sekotu un justu līdzi Latvijas hokeja izlases gaitām Pasaules hokeja čempionātā. Jaunākā un, jāpiebilst, arī aktīvākā līdzi jutēju paaudze klīst pa ielām, skaļi kliegdami „Latvija!” un valstī rodas fantastiska vienotības un svētku sajūta. Šis fenomens, kas uz brīdi pat ļauj aizmirst dižķibeles ikdienišķās izpausmes, patiesībā ir senu tradīciju un sakritību rezultāts.
Kaut gan par hokeju mūsdienu izpratnē varam sākt runāt tikai no 19. gadsimta 70. gadiem, pastāv uzskats, ka šis sporta veids ir daudz senāks. Vēsturnieki apgalvo, ka hokejam līdzīgu spēli pazinuši jau senie ēģiptieši. Par to liecina aptuveni 4000 gadus veci sienu gleznojumi Ēģiptē, kuros attēlots sporta veids, kas līdzinās mūsdienu hokeja paveidam - lauka hokejam, ko uzskata par „ledus” hokeja (Ice Hockey) priekšteci. Daži citi vēstures avoti mums vēsta, ka šo hokeja veidu pazinuši arī citu seno kultūru pārstāvji, kas to mēdz dēvēt par „spēli ar nūju un bumbu”, un, iespējams, tādēļ par to, kā vēsturē iegāji termins „hokejs”, kas apzīmētu šo sporta spēli, vienprātības nav nedz sportistu, nedz vēsturnieku vidū.
Viens no izplatītākajiem uzskatiem par hokeja vēsturi fanu un sportistu vidū ir, ka „hokejs ir radies Kanādā”, taču tas patiesībai atbilst tikai daļēji. Hokeju uz Kanādu atveda briti, pārsvarā īri un skoti, kuri ceļoja uz Ziemeļameriku koloniālisma laikmetā. Gan īriem, gan skotiem bijusi spēles versija un tieši pateicoties viņiem, par hokeja neatņemamu sastāvdaļu kļuvis ledus. Pēc citas versijas, ieceļojušie briti pārņēmuši hokeju no Ziemeļos dzīvojošajiem indiāņiem, taču visticamāk, tā bijusi abpusēja kultūras apmaiņa.
Par to, kā hokejs ticis pie vienota nosaukuma, klīst dažādi mīti. Pirmoreiz vārds „hokejs” dažos rakstos pieminēts ap 16. gadsimtu Eiropā, taču vienotas versijas par to, no kuras valodas tas cēlies, ir neskaitāmas. Pastāv uzskats, ka tas nodēvēts seno franču vārdā „hoquet”, kas nozīmē „gana nūja”, taču nosaukums varētu būt cēlies no nīderlandiešu vārda „hokkie”.
Tātad – līdz 19. gs hokejs bija spēle, ko katra spēlēja, kā ienāca prātā. Kas mainījās?
Tas notika Kanādā. Viss sākās ar hokeja dzimšanas dienu, par kuru oficiāli tiek uzskatīts 1875. gada 3 marts, kad tiek dokumentēta pirmā hokeja spēle. Taču tolaik hokejs vēl tikai bija mūsdienās tik ļoti populārās spēles embrijs, jo spēlei vēl nebija nekādu noteikumu. Spēle mēdza izvērsies diezgan brutāla, tāpēc interese par jauno sporta brīumu nebija tik liela, kā varētu gaidīt. Skatītāji atzina, ka hokejs ir nebaudāma spēle, tāpēc 1877. gadā tika ieviesti pirmie septiņi hokeja noteikumi. Šos noteikumus izstrādāja un dzīvē realizēja daži maz zināmās Makgila universitātes studenti, kuri tajā pašā gadā nodibināja arī pirmo hokeja klubu. Nu maisam gals bija vaļā – spēle kļuva arvien populārāka, līdz 1883. gadā to iekļāva Monreālas Ziemas karnevāla programmā. Desmit gadu laikā Kanādā radās aptuveni 100 hokeja klubu un hokejholisms varēja sākties.
Runājot par hokeja vēsturi nedrīkst nepieminēt kādu ārkārtīgi svarīgu personu –Prestonas lordu Stenliju. Atjautīgākie lasītāji jau droši vien būs sapratuši, ka stāsts ir par Stenlija kausu, kas joprojām ir un paliek prestižākā balva hokeja pasaulē. Stenlija kausa likteni noteica nejaušība – 1888. gadā augstākminētais lords sev vien zināmu iemeslu dēļ nolēma apmeklēt pieminēto Monreālas Ziemas festivālu. Un viņš redzēja hokeju un atrada to par labu esam. Labi, patiesību sakot hokejs viņu pārņēma. Viņš bija apmāts ar domu, ka labākās hokeja komandas der apbalvot, tādējādi ceļot spēles prestižu un vairojot popularitāti. Sākotnēji viņš izveidoja Stenlija kausu, ko pasniedza Kanādas labākajām amatieru komandām. Taču kā zināms, labām lietām patīk izvērsties plašumā. Visi mistera Stenlija pūliņi vainagojās ar grandiozu iznākumu – 1917. gadā tika dibināta Nacionālā Hokeja Līga, kas nu jau pulcēja savā „bariņā” labākās hokeja komandas no visas Ziemeļamerikas. Un kā zināms, Stenlija kausu NHL pasniedz līdz šai baltai dienai.
Pats lords gan NHL dibināšanu vairs nepiedzīvoja, jo viņa dzīve beidzās 1908. gadā, taču kā izrādās, arī saviem pieciem dēliem vecais Stens bija ieaudzinājis mīlestību pret hokeju. Viņa dēli pūlējās vaiga sviedros, lai hokejs kļūtu populārs arī Eiropā. Vēl pirms tēva nāves, uzņēmīgie dēli panāca, lai Eiropā tiktu nodibināta hokeja līga. Tas bija 1903. gadā un šajās sacensībās piedalījās 5 komandas. Lēnām, bet pamatīgi, hokejs nostiprinājās Eiropā un 1910. gadā beidzot arī piepildījās brāļu Stenliju sapnis par Eiropas hokeja čempionātu., kurā (mūsdienās gan tam grūti noticēt) uzvarēja Lielbritānijas hokeja izlase.
