Stīvs Aizermens - http://www.spoki.lv/sports/Hokeja-varoni-Stivs-Aizermens/376077
Neatlaidīgais koijots
KEITS TKAČUKS
Ilggadējam Vinipegas Jets līdzjutējiem Keits Tkačuks 1992. gadā nāca kā glābējs, 19 gadu vecumā uzreiz pēc Albervilas olimpiskajām spēlēm sākot spēlēt šajā klubā. Nevajadzēja daudz laika, lai viņš parādītu, ko spēj.
Savā pirmajā pilnajā sezonā 1992./93. gadā viņš guva 28 vārtus un nopelnija 201 soda minūti, bet nākamajā sezonā Tkačuks 21 gada vecumā kļuva par komandas kapteini. Viņš bija jaunākais kapteinis kluba vēsturē. Būt par kapteini nebija joka lieta, un Tkačuka sirmie mati to uzskatāmi apliecināja. "Pamēģini būt par Vinipegas Jets kapteini 21 gada vecumā, un es gribētu redzēt, kas notiks ar taviem matiem," saka Tkačuks.
Pārbaude
Reaktīvajiem viņš pievienojās būtisku pārmaiņu posmā, vienā no tiem, kas periodiski skāra visu komandu, bet nekad netika pilnībā īstenotas, lai gan komandā ienāca tādi izcili spēlētāji kā Tēmu Selanne un Aleksejs Žamnovs. Klubs bija nonācis naudas grūtībās, un Tkačuks stāvokli tikai pasliktināja, jo klubs ar viņu bija noslēdzis līgumu uz pieciem gadiem par 17 miljoniem ASV dolāru. Tkačuks ātri vien kļuva par fanu neapmierinātības cēloni. Spītēdamies pret sevi vērstajai nelabvēlībai, Tkačuks pierādīja, ka ne velti ir komandas kapteinis, iemetot 41 ripu un izdarot 40 rezultatīvas piespēles, bet 1993./94. gada sezonā jau bija kļuvis par vienu no līgas spēcīgākajiem jaunajiem uzbrucējiem. 1995./96., 1996./97. gada sezonā Keits nodemonstrēja meistarības uzplaukumu - viņš guva 50 vārtus 1995./96. gada sezonā un 52 vārtus 1996./97. gada sezonā; šie bija pirmie panākumi kluba jaunajā mājvietā Fīniksā, kur šis klubs vairs nesaucās Jets, bet kļuva par Coyotes.
Uzsmaidi pretī sitējam
1996./97. gada sezonā Tkačuks nostiprināja savu reputāciju arī starptautiskā mērogā, ASV izlases sastāvā izcīnīdams zelta medaļu pasaules hokeja kausa izcīņā septembrī. Viņš iemeta piecas ripas septiņās spēlēs un nodemonstrēja savu cīņas sparu, kautiņa laikā pamanoties salauzt Kloda Lemjē degunu. "Līgā ir ļoti daudz spēlētāju ar bezzobainu smaidu," atzīst savulaik Coyotes spēlētājs Džims Makenzijs.
Tkačuka stils ir uzbrukuma elementu un spēka spēles apvienojums, ko viņš ļoti prasmīgi izmantoja 1997./98. gada sezonā, 69 spēlēs gūstot 40 vārtus. Nākamajā sezonā viņš guva 36 vārtus 68 spēlēs, bet aizvadītajā 1999./2000. gadā Tkačukam nelika mieru pilnīgi nesadziedēts potītes saišu sastiepums, un hokejists regulārajā sezonā nespēja nospēlēt vairāk par 50 mačiem. Play-off turnīrā viņš spēlēja ar savainotu potīti, sāpes remdējot ar anestēzijas medikamentu iešļircējumiem, tomēr tas neko daudz nedeva, jo Coyotes izkrita jau pirmajā kārtā pēc piecām spēlēm.
Patiesībā Tkačuka pamatuzdevums ir nodrošināt komandas sekmes pēcsezonā; divkārtējais olimpietis (1992. un 1998.) nekad nav aizvadījis vairāk par septiņām play-off spēlēm sezonā. Viņš ir ieguvis Pasaules kausu, tagad alkst izcīnīt Stenlija kausu.
