Ka jau aizskāru šo tēmu, tad plānoju arī dažus rakstus par firmām.
Futbola huligānisms pastāv ļoti sen, bet tādā veidā, kādā to var redzēt tagad, tāda futbola vardarbība radās kaut kur 50to gadu beigās pagājušajā gadsimtā. Saprotams, ka tā dzimtene bija Anglija.
Par futbola huligānisma pirmsācējiem uzskata futbola kluba Millwall fanus. Vienkārši un nabadzīgi puiši, dzīvojošie pašā nabadzīgākajā Londonas rajonā, kas bija populārs ar saviem dokiem, (vēl tur uzdarbojās slavenais Džeks Uzšķērdējs) kļuva par futbola faniem vienkārši lai izklaidētos. Ar laiku spēļu laikā viņi sāka rīkot masu nekārtības un kautiņus. Taču īstās problēmas sākās tad, kad līdzjutēji sāka ”atbalstīt” komandu izbraukumos.
Tajā laikā gandrīz katram klubam jau bija sava firma (tā saucās futbola bandas), bet tās visas tika radītas pēc Millwall firmas līdzības. Vēlāk firmas sāka izdomāt sev nosaukumus, lai slava par padarīto būtu saistīta ar viņiem. Tad visi firmas locekļi vēlējas izcelties no pārējo fanu skata, piešķirt sev īpašu statusu, sāka nēsāt noteiktu drēbju firmas ("Stone Island", "Burberry", "Ben Sherman", "Lewi’s", "Doc Martens"), beidza valkāt kluba atribūtiku, lai policijai būtu grūtāk viņus pamanīt.
60to gadū vidū huligānisms sāka pārkāpt visas saprāta robežas. 70% cilvēku kas atradās stadionu tribīnēs vairs nebija vienkārši fani kas mīlēja futbolu, bet gan vardarbību un agresiju. Spēles beidzās ar grandioziem kautiņiem, pēc spēlēm pilsētu rajonos kur tās notika bija labāk neiziet ārā. Pat vienkāršs brauciens ar metro varēja beigties letāli.
Tikmēr huligānisms uzņēma apgriezienus un kļuva ļoti populārs. Televīzija sāka pārraidīt masu kautiņus ar iesaistītajiem līdzjutējiem. Huligāniem tas nozīmēja tikai vienu, jaunu iespēju kā tikt pamanītam un iegūt slavu. Kļuva populāri kolekcionēt avīžu izgriezumus ar saviem ”varoņdarbiem”. Masu mediji tikai pielēja benzīnu jau tā lielajam ugunskuram.
Reklāma
Valsts nolēma šo problēmu risināt. Tika radīts institūts kas pētija šo problēmu, mainīti likumi, radīta speciāla kartotēka ar informāciju par firmu un tās locekļiem. Daudzi huligāni tika aiz restēm, citi dabūja mūža aizliegumus uz spēļu apmeklēšanu. Policija ķērās huligānismam klāt ar visu nopietnību un atbildību. Fanu vidū tika iesūtīti policisti, viņi pētija firmas darbību, meklēja līderus. Stadionos ieviesa slēptās kameras, tas viss huligāniem sagādāja lielas problēmas.
Tagad huligānisms virzās mazliet citā virzienā. Kautiņi sāk pazust no stadioniem, tā vietā radot draudzīgu mājas atmosfēru – tagad modē pirms spēles kādā klusā vietiņā atrunā satikšanās vietu un tad sāk... Populāri taisīt dažādas akcijas ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, kad katra detaļa tiek uzfilmēta. Huligāni kļuva daudz gudrāki, mainijās arī sociālās aprdinas. Huligānu vidū parādijās daudzi bagāti un izglītoti cilvēki, kuriem firma bija atelpa no viņu pelēcīgās dzīves...