Lai gan patiesā florbola vēsture, nevienam, īsti nav zināma, tomēr valda uzskats, kuram arī piekrīt vairākums, ka florbolu ir ieviesuši ziemeļ amērikas iedzīvotāji, kuri emigrējā uz Skandināvu zemēm. Tad arī tālajos 1970 tos gados, tie izdomāja spēli, kuras pamatā būtu bumbiņa un nūja. Par spēles dzimteni tiek uzskatīta Gēteburga, kas ir viena no lielākajām pilsētām Zviedrijā. Sākotnēji šī spēle tika spēlēta tikai skolās starpbrīžu laikā. Pēc neilga laika, par florbolu izrādīja interesi arī pārējā skandināvu valstis, kā, piemēram, Somija un Norvēģija. Florbolam izstrādāja noteikumus, kas veicināja to, lai rastos vairāki oficiāli florbola klubi. Nepagāja ilgs laiks, kad vairākas valstis pad nodibināja nacionālās asociācijas un 1986. gadā tikai nodibināta IFF (Internacionālā Florbola Federācija) Jāpiebilst, ka dažās valstīs florbols saucas pavisam savādāk, taču apzimē to pašu sporta veidu. Teiksim, Somijā florbols saucas Salibandy, Zviedrijā - Innebandy, bet Šveicē - Unihockey. Kad 1986. gadā radās IFF, florbola spēlēja galvenokārt Skandināvu valstīs, Japānā un dažās Eiropas valstīs. Jau 1990. gadā florbols tika atzīts 7 valstīs, bet 1994. gadā šis skaitlis jau bija dubultojies. Tajā skaitā arij bija ASV, kura bija pirmā valsts, kura atzina florbola kā sporta veidu ārpus Eiropas un Āzijas. Kad 1996. gadā notikai pirmais vīriešu pasaules čempionāts jau 20 nācijas spēlēja florbolu un 12 no tām piedalījās čempionātā. 2009 gadā florbols tiek spēlēts gandrīz 80 valstīs! 49 no tām ir savas florbola federācijas, kuras ir arī atzinusi IFF. Kad florbola spēlējošām valstīm pievienojās arī Sierra Leona, kas atrodas Āfrikā, IFF bija vismaz viena federācija katrā kontinentā, izņemot antarktīdu. Florbola attīstības ceļš strauji iet uz priekšu un ir lielas izredzes, ka 2020. gadā florbols tiks spēlēts vasaras olimpiskajās spēlēs
