11. Cīņa. Šajā cīņas veidā bija aizliegti sitieni, taču atļauti grūdieni. Ieviesta kā sacensību disciplīna 18. Olimpiskajās spēlēs 708. gadā .p.m.ē..

12. Hoplītu skrējiens. Hoplīti bija profesionālas, labi apmācītas, labi apbruņotas militārās vienības, kuru galvenais uzdevums bija disciplinēti un organizēti panākt uzvaru pār ienaidnieka spēkiem. Hoplīta bruņojumā bija zobens, ķermeņa bruņas, kājsargi, bruņucepure un vairogs, bet pats galvenais ierocis bija šķēps. Tātad, sportistam šī distance bija jāveic pilnā hoplīta uzkabē. Distances garums bija divas stadijas (384 m). Kā Olimpisko spēļu disciplīna tika ieviesta 520. gadā p.m.ē., 65. spēlēs.

13. Pentatlons (pieccīņa). Šīs sacensības satāvēja no stadija skrējiena, diska mešanas, šķēpa mešanas, tāllēkšanas un cīņu. Kā sacensību disciplīna ieviesta 18. Olimpiskajās spēlēs 708. gadā.p.m.ē..

14. Tetripons (kvadriga). Šis bija viens no vispopulārākajiem un bīstamākajiem sporta veidiem Senjā Grieķijā. Sacensības bieži beidzās gan ar zirgu, gan sportistu pamatīgiem savainojumiem, pat ar nāves gadījumiem. Četru zirgu vilktajās kaujas ratu ātruma sacīkstēs bija jāveic 12 apļi pa stadionu.

15. Tā kā kaujas rati maksāja ļoti dārgi, šajā disciplīnā piedalījās tikai aristokrāti un tirgotāji. Kā sacensību disciplīna tika ieviests 25. Olimpiskajās spēlēs 680. gadā p.m.ē.. 408. gadā p.m.ē., 93. Olimpiskajās spēlēs tika ieviesti arī kaujas rati, kurus vilka tikai divi zirgi.

16. Jāšana. Šīs bija jāšanas uz zirga ātruma sacīkstes. Kā sacensību disciplīna tika ieviestas 33. Olimpiskajās spēlēs 648. gadā .p.m.ē..