Cīņa. Šajā cīņas veidā bija aizliegti sitieni, taču atļauti grūdieni. Ieviesta kā sacensību disciplīna 18. Olimpiskajās spēlēs 708. gadā .p.m.ē..
Hoplītu skrējiens. Hoplīti bija profesionālas, labi apmācītas, labi apbruņotas militārās vienības, kuru galvenais uzdevums bija disciplinēti un organizēti panākt uzvaru pār ienaidnieka spēkiem. Hoplīta bruņojumā bija zobens, ķermeņa bruņas, kājsargi, bruņucepure un vairogs, bet pats galvenais ierocis bija šķēps. Tātad, sportistam šī distance bija jāveic pilnā hoplīta uzkabē. Distances garums bija divas stadijas (384 m). Kā Olimpisko spēļu disciplīna tika ieviesta 520. gadā p.m.ē., 65. spēlēs.
