Alerģija.4

Provokatīvie testi

Ādas testi un IgE noteikšana asinīs norāda uz tiem alergēniem, kas potenciāli var izsaukt alerģiskas reakcijas konkrētajam cilvēkam. Ja pēc ādas provēm un asins analīzes veikšanas diagnoze paliek neskaidra, ārsts ar nozīmēt provokatīvos testus.

Degunā, zem mēles, vai tieši bronhos tiek ievadīts neliels alergēna daudzums un pēc kāda laika tiek novērtēta reakcija. Šāda izmeklēšanas metode var radīt smagu alerģisku reakciju, tāpēc tas jāveic stingrā ārsta uzraudzībā, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Alerģijas ārstēšanā galvenais ir:

Alerģijas ārstēšanā izdala šādus galvenos pieturas punktus:

- novērst kontaktu ar alergēnu un kaitīgajiem ārējās vides faktoriem;

- medikamentoza ārstēšana;

- desensabilizācija – organisma jutības samazināšana pret vienu vai otru alergēnu;

- netradicionālās medicīnas metodes.

Personas, kas cieš no alerģijas būtībā ir veseli cilvēki, ja vien tuvumā nav alergēna. Tikai atkārtots kontakts ar alergēnu no apkārtējās vides var izprovocēt alerģijas lēkmi. Tāpēc par visefektīvāko alerģijas ārstēšanas veidu tiek uzskatīts izvairīšanās no alergēna un nelabvēlīgajiem ārējās vides faktoriem (piesārņots gaiss, putekļi, smogs, paaugstināts mitrums), kas palielina organisma noslieci uz alerģijām.

Alerģijas attīstības mehānismu izpēte ir ļāvusi radīt efektīvus medikamentus tās ārstēšanai. Šie medikamenti iedarbojas uz dažādiem alerģijas mehānisma posmiem, novēršot alerģijas attīstību vai samazinot tās galvenās izpausmes.

Alerģijas ārstēšanā izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus:

- histamīna receptoru blokatorus;

- adrenostimulatorus;

- teofilīna grupas preparātus;

- m-holinoblokatorus

- kromolīnu;

- glikokortikosteroīdus;

- atkrēpošanas līdzekļus.

Jāatzīmē, ka medikamenti jālieto stingri pēc ārsta norādījuma, jo daudzi no tiem, nepareizi lietojot, var radīt nopietnas blaknes.

Desensibilizācija

Desensibilizācija ir viena no alerģijas ārstēšanas metodēm, tās pamatā ir alergēna (vai tā ekstrakta) ievadīšana pacienta organismā, pakāpeniski palielinot devu. Desensibilācijas procesā samazinās organisma imunitātes reaktivitāte. Tas tiek sasniegts pateicoties IgG sekrēcijas stimulācijai, kas saistās ar alergēna molekulu, tai nonākot organismā, kas savukārt novērš alergēna mijiedarbību ar IgE, kura stimulācija rada alerģisku reakciju. Desensabilizācijas procesā novēro arī IgE daudzuma samazināšanos.

Desensabilizāciju izmanto alerģiska rinīta ārstēšanā, ko izsauc ziedputekšņi, sēnītes, dzīvnieka ādas daļiņas un putekļu ērcītes.

Alerģiju ārstēšanā izmanto arī netradicionālas medicīnas metodes: ārstniecības augu izmantošana, homeopātija, tradicionālā ķīniešu medicīna u.c.

Padomi kā izvairīties no kontakta ar alergēnu
Nātrenes gadījumā nepieciešams izslēgt visu, kas varētu radīt tās saasināšanos. Ja ir zināmi produkti, no kuriem ir alerģija, tad nepieciešams tos izslēgt no ēdienkartes.
Pārtikas alerģijas gadījumā izslēgt no ēdienkartes visus pārtikas alergēnus. Nevajag mēģināt tos iekļaut ēdienkartē, cerot, ka pārtikas alerģija ir pazudusi. Pārtikas alerģija pēc alergēna izslēgšanas pazudīs ļoti ātri – 1-2 dienu laikā.

Pastāv vesela grupa produktu, kas pati par sevi nav alergēni, bet tai piemīt īpašība aktivēt nātreni. Pie šiem produktiem pieder: šokolāde, kafija, jūras veltes, kūpinājumi, garšvielas, medus, pārtikas piedevas, konservanti, kas pastiprina garšu, krāsvielas.

Alergologa konsultācijā ārsts var ieteikt atļautos produktus. Tāpēc nepieciešams ievērot rekomendācijas un iekārtot pārtikas dienasgrāmatu, „slikto produktu” atklāšanai.

Aukstuma alerģijas gadījumā, nepieciešams ierobežot atrašanos aukstumā, ģērbties silti, nelietot aukstus dzērienus un pārtikas produktus.

Hroniskas nātrenes gadījumā, vēlams atteikties no temperatūru pazeminošiem līdzekļiem, piemēram, aspirīna. Šādu medikamentu lietošana var radīt paasinājumu miera periodā un pasliktināšanos paasinājuma laikā.

Kā izsargāties no mājsaimniecības alergēniem:

- atbrīvojiet guļamistabu un telpas, kurās uzturaties lielāko dienas daļu, no mīkstajām rotaļlietām, grīdas paklājiem, grāmatu skapjiem, bieza auduma aizkariem, televizora, datora (tiem apkārt koncentrējas visvairāk putekļi);

- nomainiet paklājus pret viegli kopjamu laminātu, linoleju vai koka apdari;

- sienas apdarē dodiet priekšroku mazgājamajām tapetēm vai krāsotām sienām;

- nomainiet spalvas, vilnas, dūnu spilvenus, matračus un segas pret sintētiskiem vai kokvilnas;

- spilvenus un segas mazgājiet reizi mēnesī, nomainiet tos pret jauniem ik gadu;

- gultas pārklājiem jābūt no viegli mazgājama materiāla bez bārkstīm;

- ne retāk kā 2 reizes nedēļā veiciet mitro apkopi, izmantojiet mazgājošos putekļsūcējus ar maināmiem filtriem vai ar rezervuāriem ūdenim;

- uzstādiet dzīvoklī kondicionieri vai gaisa filtru, regulāri mainiet filtrus;

- uzturiet dzīvoklī mitrumu ne lielāku par 40% - tas samazina sēnīšu un ērcīšu vairošanās intensitāti;

- neturiet mājdzīvniekus, putnus vai zivtiņas (arī tad ja Jums nav alerģija pret dzīvnieka epidermu);

- neturiet mājas istabas augus;

- neglabājiet mantas zem gultas vai uz skapjiem;

- nesmēķējiet;

- nelietojiet smaržas vai citas spēcīgas vielas, īpaši smidzināmas;

- nemētājiet apkārt apģērbu, glabājiet to labi aizveramā sienas skapī, vilnas un kažokādas apģērbu glabājiet speciālos drēbju maisos ar rāvējslēdzēju;

- izvairieties no atvērtiem grāmatu plauktiem; grāmatām jāglabājas „aiz stikla”.

Kā izsargāties no epidermāliem alergēniem:

- jāšķiras no jau esošā mājdzīvnieka un nevajadzētu iegādāties jaunus;

- ja tas nav iespējams, nepieciešams bieži tīrīt mīkstās mēbeles un telpas;

- neļaut dzīvniekam uzturēties guļamistabā, regulāri mazgāt mājdzīvnieku;

- neapmeklēt cirku, zoodārzu vai mājokļus, kuros atrodas dzīvnieki;

- nenēsāt apģērbu no dzīvnieku ādas un spalvām.

Kā izsargāties no pelējuma sēnītēm:

- uzturiet dzīvoklī mitrumu ne lielāku par 40% ;

- pastāvīgi uzkopiet tās telpas, kas ir labvēlīgas pelējuma sēnīšu attīstībai (dušas telpas, pagrabi);

- regulāri mainiet kondicioniera filtrus.;

- pēc vannas lietošanas noslaukiet visas slapjas vietas;

- uzkopšanai izmantojiet šķīdumus, kas aizkavē sēnīšu vairošanos (hloru saturošus šķīdumus, borskābi vai dzeramo sodu);

- neturiet akvāriju un nekopiet istabas augus;

- žāvējiet drēbes labi vēdināmās telpās, nevis dzīvojamās telpās;

- nepiedalieties dārza darbos pavasarī un rudenī;

- plānojot atvaļinājumus, izvairieties no ceļojumiem uz siltā un mitrā klimata valstīm;

- izvairieties no ilgas uzturēšanās slikti vēdināmās telpās ( kāpņu telpas, pagrabi);

- nelietojiet pārtikas produktus, kuru sastāvā ir sēnītes.

Kā izsargāties no ziedputekšņiem:

- alerģisko augu ziedēšanas sezonā nebūtu vēlams izbraukt ārpus pilsētas;

- pēc iespējas vairāk laika pavadiet mājās, aizverot durvis un logus;

- uzstādiet mājās kondicionieri vai gaisa filtru, regulāri maniet filtrus;

- centieties izvairīties no klimata maiņas, kad zied alerģiju izraisošie augi;

- nēsājiet aizsargbrilles;

- regulāri skalojiet deguna dobumu, īpaši atgriežoties no pastaigas, lai mazinātu kontaktu ar alergēnu.
 

Hipoalerģiskā diēta
Būtu vēlams no uztura izslēgt sekojošus produktus:

- citrusaugļi (apelsīni, citroni, greipfrūti, laimi u.c.);

- rieksti (lazdu rieksti, mandeles, zemesrieksti u.c.) ;

- zivis un zivju produkti (svaigas un sālītas zivis, zivju buljons, zivju konservi, kaviārs u.c.);

- putnu gaļa, kā arī to izstrādājumi;

- šokolāde un šokolādes izstrādājumi;

- kafija;

- kūpinājumi;

- etiķis, sinepes, majonēze un citas garšvielas;

- mārrutki, redīsi, rutki;

- tomāti, baklažāni;

- sēnes;

- olas;

- piens;

- zemenes, melones, ananāsi;

- medus;

- alkoholiskie dzērieni.



Atļautie produkti:

- vārīta liellopa gaļu;

- graudaugu un dārzeņu zupas;

- olīvu, saulespuķu eļļas;

- auzu pārslu, griķu, rīsu putras;

- skābpiena produkti – biezpiens, kefīrs, paniņas;

- svaigi gurķi, dilles, pētersīļi;

- cepti āboli;

- tēja;

- cukurs;

- ābolu kompots.