Itkā ir jau daudz pieredzes un atgadījumi šeit izklāstīti, bet domāju, ka par ļaunu nenāks iepazīstināt pārējos ar vēl kādu reālu atgadījumu.
Tātad kādu laiku ar draugiem bijām pīpējuši legālo (pirms 2 gadiem), nelikās itkā nekas traks, jo tabaku pret pīpējamo jaucām lielās proporcijās, lai nepaliktu slikti un mierīgi varētu iepīpēt. (un mēs domājām, ka palikt atkarīgi nevaram)
Vienu dienu izdomājām, ka pīpēt kaut kā negribās, nopirkām ko dzeramu, cik nu mums līdzekļi atļāva. (patiesībā sanāca tik kaut kāds spirtotais vīns :D)
Neko, sēdējām, dzērām, viss normāli, abi diezgan iedzēruši runājām par dzīvi un apspriedām tēmas, par ko, visticamāk, tajā laikā nemaz nezinājām neko. (kā jau pusaudži)
Pēc kāda laiciņa pazvana mūsu draudzene ar tā saukto "dīleri", aicina mūs uzpīpēt. Tak skaidra lieta, ka alkoholu ar pīpējamo jaukt nevajag, tāpēc no sākuma atteicāmies. Tā nu sēdējām, līdz sapratām, ka baigi neinteresanti, tāpēc aizgājām pie "draugiem" pasēdēt tik tā, lai interesantāk. Nebijām domājuši pīpēt, jo ejot izrādījās, ka iereibonis no alkohola ir lielāks, nekā bijām domājuši. Kad nonācām pie šiem "draugiem", protams, redzam kā šie jau taisa buteli augšā un tik uzpīpē. Vairākas reizes piedāvā mums, atsakāmies. Pēc kāda laika, kad domājām, ka iereibonis jau pārgājis, izdomājām uzpīpēt legālo, (tā mazliet, lai kāds mazs efekts būtu) un jā, tā jau aizgāja līdz kādiem 6 dūmiem, vienā reizē. Sēžam, viss liekas normāli, kā parasti, kad uzpīpējam. Pēc kāda brīža, saprotu, ka nav tā, kā parasti. Iekšā neizskaidrojama sajūta, paliek ļoti auksti, sāku trīcēt. Labi, pieceļos kājās, domāju pakustināt kājas, lai siltāk paliek.
Pieceļos kājās, apreibst galva (kā karstā vasaras dienā strauji no gultas piecelties vai kā tamlīdzīgi, kad tumšs gar acīm paliek), redze paliek normāla, bet tomēr, kaut kas nav kā vajag. Pēc brīža redze sāk pasliktināties, viss kļūst tāds, itkā caur kādu datorprogrammu manās smadzenēs būtu paaugstināts kontrasts. (par cik bija rudens, tad tās brūnās lapas man spieda acis ārā no pieres) Sāk aptumšoties acis, ļoti grūti ko redzēt, iekšā viss deg, ārēji drebu, paliek zilas lūpas. Apsēžos labās, atspiežu muguru pret koku, tā, lai ērti, domāju būs labi. Bet diemžēl nē, redze pamazām pazūd pa visam, kādas 2 minūtes neredzēju neko, vienkārši melns gar acīm. No sākuma protams citi man neticēja, domāju, ka tā teikt huiņu dzenu, kad pēc laika saprata, ka viss nopietni. Gandrīz visi krītam panikā, nezinam ko darīt. Labi, mani nogulda guļus lapās, laiciņu guļot palēnām atgriežas redze, galva joprojām nežēlīgi reibst. Tā nogulēju uz zemes gandrīz stundu, jo pakustēties, vēl jo vairāk piecelties kājās, gandrīz nebija iespējams.
Par laimi pēc tās stundas palika diezgan normāli, vecāku nebija mājās, tāpēc devos turp. Vairākas stundas pagulēju, pēc laika paēdu, padzēru tējas, viss paldies dievam bija labi. Vienīgais pēc šī gadījuma diezgan ilgu laika posmu turpinājās tādi kā reiboņi, diezgan neizskaidrojami. Pēkšņi palika slikta dūša un uznāca drebuļi. (mēs kā pilnīgi priduraki to mēslu turpinājām pīpēt)
Bet neko, laiks ir pagājis, pīpēts šis draņķis nav jau ilgu laiku un vismaz man liekas, ka nekādu paliekošu seku nav. Prieks, ka beidzās viss labi, jo varēja gadīties arī tā, ka redzi atpakaļ nemaz arī nedabūtu.
Tātad ne tikai nedrīkst jaukt legālo (nu jau laikam vairs ne) ar alkoholu, bet arī nafig ko šādu vispār arī pīpēt. Labāk vienkārši aizej paēst par šo naudu, vai aizej uz humpalām nopirkt kādu labu apģērba gabalu. :D :)
