diena gara, daudz izdarīts. ;D tā kā atkal var ķerties klāt internetam, tā kā man iepatikās te rakstīt, un parādīt šādas tādas spēlītes par ko jaunākā geimeru paaudze var nezināt, te būs otrā daļa. ;D
spēles, ko vienmēr atcerēšos 257
569
20
Diablo II
ši spēle, manuprāt, ir pielīdzināma Monai Lizai, lai arī cik veca viņa būtu. ;D klasika, šedevrs, perfekts sabiedrotais cilvēkiem, kuriem ir dienā brīvas deviņas stundas. :D jā, spēle no sākuma liekas vienveidīga, skraidi un sit visus mazos narkomānus ar plikajām dirsām pēc kārtas, bet lai arī cik tas banāli un vienmuļi neizklausītos - tas sasodīti aizrauj. personāžu izstrāde ir patiešām laba, katram ir savi plusi un mīnusi, vel pietam, ja spēlē ar kādu no čomiem, sadarbības iespējas ir neizmērojamas.
Pirmo reizi pie spēles ticis īsti nesapratu ko daru, jo bija krieviskā versija. Tā kā skolā bija pieejams internets, kura ātrums bija pielīdzināms gliemezim riesta laikā, ilgi gaidīju līdz ieguvu anglisko spēles versiju, vel pie tam šīs spēles dēļ iemācījos ierakstīt informāciju diskā. :D Nu kur tagad ir tie cilvēki, kas saka ka no datorspēlēm nav jēgas? :D
Jā, manuprāt, ir daži reti indivīdi, kuri nav saskārušies ar šo spēli, vai arī dzirdējuši par Blizzard izdevušos sēriju. ;D
IESAKU. protams, ja patīk RPG. katram jau ir savi untumi. ;D
Warcraft. Ar to jau viss ir pateikts. Kārtējā Blizzard ģēniju spēle. Pēc loģiskās secības sāku ar otro, jo pirmo spēlēju tik pagājšgad, kad kruķijos ar dosbox. ;D
Spēle, kā spēle. tu viņu spēlē. Nav grūta, bet ieinteriģē, jo liekas ka vari iziet īsā laikā, bet īstenībā jau no sēdēšanas dibena izmērs ir pielīdzināms lidojošam paklājam, kuru tev griež nost Aladins. un uzmini kur viņš ir ielicis savu maģisko lampu? :D
Pats stāsts ir interesants, un pie šī punkta man piekritīs vis Warcraft cienītāji. Skaņas ir patiešām smieklīgas, dažas no tām esmu aizņēmies lai standarta pc sound nomainītu uz kaut ko smieklīgu un interesantu. ;D Protams, spēle ir nesalīdzināma ar pirmo daļu, grafika uz uzlabojusies, spēles dzinis, ja tanī laikā vispār to varēja nosaukt par dzini, ir izstrādās labāk, un vairāk pilnveidots uz vairāku vienību vadīšanu. Missijas ir labi veidotas un reti kad kaut kas liekas vienveidīgs, protams, spēlē ir jādomā, un, manuprāt, šī spēja ir zudusi daudziem. ;D
Reklāma
GTA trīs. ;D
Pirmā spēle, kur ņe'mos ar prostitūtu, kuru pēc tam nošāvu un paņēmu iztērēto naudu, kurai šinī daļā vispār nav nekādas vērtības. ;D GTA trīs tu biji tik vēss čalis, ka pat no tava pirdiena varēja sabīties. Vispār ne cik nerunāji, aizgāji un uzzināji kas tev jāsasit/jāaizved/jānovāc/jauzspridzina (baigi daudz ja. ;D ) un gāji un izdarīji to? Kur ir problēma? KUR? :D
Spēle patīk vel tagad, tīri izstrādes ziņā. Protams, GTA IV ir nenormāli parāks par savu priekšteci, bet ja viņi satiktos uz ielas, tad trešās daļas varonis pat to slāvu varētu nodzert vēsā mierā un pēc tam izmantot viņa ausis kā pelnu trauku. ;D Spēlei pat čīti bij saprotamā valodā, nevis kaut kāds ķīniešu valodas tulkojums, kurš izvilkts no google transleita.
Iesaku visiem uzspēlēt mazo bērnu dienu varoni, ar kura palīdzību iemācījāmies, ka vajg tikai beisbola un nūju un apņēmību, lai varētu iekarot visu pasauli. ;D
Quake 2.
Pirmais gaļaks no šuteru puses, ko ieguvu. ;D Atceros ka spēlēju uz celerona 333Mhz, 8mb vidaku un 128 mb ram. ;D un izskatījās tik labi, ka man līkās ka pasaulei ir pienācis gals un es pārceļos uz virutālo realitāti. Tanī laikā vel varēja piesmiet līķu, uz kuru tika pat iztērēta pēdējā munīcija, tik lai dzirdētu to skaņu, kā izšķīst balodis kuram tu esi uzkritis virsū, kad izleci pa logu, jo tev atslēdza netu.
Vel tagad neesmu sapratis spēles sižeta līniju, jo tevi vienkārši nomet pašā sākuma, iedod kaut kādu šampja korķu šaujamo, un tev ir jāiet un jaizšķaida atkal pāris narokomāni, kuri ir iznākuši no kibernētiskās elles, jo ķermeņa daļu vietā viņiem ir dažādi ieroči un sarkani vibratori, dīvaini, jo skuķi spēlē parādās ļoti reti.
Bija arī multiplayer opcija, kuru kruķījot mainījās arī single player iestaitījumi, tā kā varēja iegūt visus ieročus jau no paša sākuma un arī nebeidzošu ammo. ;D bet tas vairāk nav tas.
Second Sight.
Šī jau vairs nav tik veca kā iepriekšminētās. 2004.gads, ja nemaldos.
Spēlē tu esi nu tik nenormāls kruts vecis, kurš māk šaut ar visu, un tev piemīt tik spēcīgas telekenētiskas spējas, ka tu vari iemiesoties cilvēkā un aiziet pačurāt. ;D
No sākuma tu atrodies slimnīcā/psihenē, kur tu esi vienīgais pacients ar miljons apsargiem un pāris ārstiem. Kā jau var uzminēt, tu neko neatceries un tavas spējas atgriežās tikai noteiktā brīdī, apmīžot kādu stūri, vai arī nozogot kādam pēdējo cigareti. Spēles sižeta līnija ir interesanta un viss ir kārtīgi izskaidrots, proti, tev pašam ir jaizspēlē visas atmiņas, kas ir tīri interesanti, ņemot vērā to, ka spēle aizņem nieka 600mb. ;D un viņa ir gara, protams, kāds krutais geimeris teiks, ka ir izgājis pāris stundās, bet es tam noticēšu tikai tad, kad marsietis uzliks man šņabi un sabīdīs pāris dāmas jautrai somu pirtij.
neesi spēlējis - pamēģini. :D
tā, ar to arī beigšu, jo nenormāli gribās pīpēt un pačurtāt. :D
paldies par uzmanību. ;D
Tev patiks šie raksti
