Lielākā daļa galda spēļu radušās pirms simtiem, pat tūkstošiem gadu Austrumu zemēs. Populārākās no tām ir šahs, dambrete, kārtis un cirks.
Šahs
Spēlēs izcelsme meklējama pirms aptuveni 4 tūkstošiem gadu Persijā un Indijā. Sākotnēji to sauca par čaturangu un kauliņi bija miniatūras ziloņu, zirgu, kaujas ratu un karavīru figūras. Moderno šahu pasaulē pazīst aptuveni 2 tūkstošus gadu. Persieši un arābi šo spēli dēvēja par šatranju. Rietumos šahs kļuva populārs, sākot 12. gs. Tolaik šaha spēlēšana bija prestiža nodarbe, ko atļāvās augstākās kārtas ļaudis. Savukārt uz Ameriku šahu aizveda Kristofors Kolumbs (1451-1506).
Dambrete
Šīs spēles līdziniece atrasta senās Mezopotāmijas pilsētās Ūras izrakumos (tagadējā Irākas teritorijā) un radusies aptuveni 3 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras. Tāda dambrete, kādu mēs spēlējam šodien, radusies aptuveni 1400. gadā pirms mūsu ēras Eģiptē, kur to devēja par alkeriki.
Kārtis
Spēļu kāršu priekšteces parādijās 9. gs. Ķīnā. Zināms, ka imperatora meita princese Točana ar draudzenēm laika īsināšanai spēlējušas "lapu spēli". Tomēr šīs lapas atšķīrās no tām, kas bija domātas rakstīšanai vai zīmēšanai. Citi avoti rāda, ka spēlē izmantoja nevis lapas, bet gan papīra naudaszīmes, uz kurām bija attēlotas svarīgas personas. Jo persona svarīgāka, jo kārts vērtīgāka.
Cirks
Šīs spēles vecmāmiņa ir indiešu spēle "Paramapada Sopanam" vai "Vaikuntapaali", kas radusies 15. gs. "Paramapada Sopana" nozīmē "kāpnes uz pestīšanu". Spēli izgudrojies kāds skolotājs, lai mācītu bērniem pareizās dzīves vērtības. Uz spēļu galda zīmētās trepes simbolizēja tikumību, ticību un nesavtību, savukārt čūskas - dusmas, zādzības un iekāri. Zīmīgi, ka trepju bija mazāk nekā čūsku. Tāpat kā "Cirkā", spēlē uzvarēja tas, kurš pirmais nonāca līdz beigām. Angliski runājošās valstīs šo spēli dēvē par "Čuskas un kāpnes". 
