Iespējams, ka viņa arī šoreiz izķepurotos, taču nakts bombardēšana Londonā pārvilka svītru viņas dzīvei. Šajā naktī tika sagrauts rakstnieces nams, nodega bibliotēka, gandrīz gāja bojā mīļotais vīrs. 1941.gada 28.martā slavenā rakstniece Virdžīnija Vulfa izgāja pastaigāties un – neatgriezās. Viņas vīrs Leonards atrada sievas pirmsnāves vēstuli, kurā viņa rakstīja, ka vairs nespēj dzīvot, ka jūk prātā un grib pielikt punktu briesmīgajai slimībai un savai nožēlojamajai, bezjēdzīgajai eksistencei.
Nevēlēdamās, lai atlikušo dzīvi vīrs pavadītu raizējoties par vājprātīgo sievu, un apzinādamās, ka viņas dvēsele vairs neizturēs turpmākos likteņa triecienus, Virdžīnija visam pielika punktu noslīcinoties Outsā (upe Anglijā, Saseksā). Lai neuzpeldētu, Virdžīnija pie svārkiem piesēja divus lielus akmeņus. Viņa negribēja tikt izglābta, jo bija pārliecināta, ka tas tikai vairotu bēdas šajā pasaulē.
