›

Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Vella kalpi 14

177 0

Elizabete jeb Zigrīda... Autors: Zanduchii Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Vella kalpi

Elizabete jeb Zigrīda Stungure

Filmā labā mūķene, kas vajadzīgajā brīdī pretiniekam parāda savu čūskas raksturiņu, dzīvē bijusi izcila latviešu māksliniece, kas guvusi daudzas atzinības par saviem darbiem. Viņa ir bijusi skolotāja Teātra fakultātē, veidojusi savas režijas un bijusi režisore citu režisoru iestudējumiem, bijusi arī brīnišķīga lugu tulkotāja un literāros sarīkojumus viņai vienmēr dots pēdējais vārds, kas radījis vakara kulmināciju. Ir izdots arī aktrises dzejas un apceru kopojums „Vērpetēs”.

Eks jeb Ēvalds Valters

Ēvalds Valters bija Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs un Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Aktieris ilgus gadus ir bijis vecākais strādājošais aktieris pasaulē. 1988.gada 1.novembrī kopā ar rakstnieku Albertu Belu Rīgas pils tornī pacēlis pirmo sarkanbaltsarkano karogu pēc 1940.gada. 1990.gadā Zviedrijā ar pseidonīmu Ints Baltarājs publicēja dzejoļu krājumu „Rusiāde”. Tulkojis no franču valodas latviski 20 Moljēra lugas un 412 Lafontēna fabulas.

izveidot rakstu izveidot testu

Cecīlija jeb Ingrīda... Autors: Zanduchii Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Vella kalpi

Cecīlija jeb Ingrīda Andriņa

Ingrīda Andriņa ir vienīgā savas paaudzes aktrise, kurai ir speciālā kino aktrises izglītība, ko ieguva slavenajā Maskavas institūtā. Spožākais kino laiks saistās ar 70tajiem gadiem, kad par šo aktrisi „cīnījās” vairāki režisori un studijas vienlaicīgi. Gandrīz vienlaicīgi iznāca uz ekrāniem „Vella kalpi” Latvijā un „Pēdējā relikvija” Igaunijā, kurās piedalījās šī aktrise un abas šīs filmas ir kļuvušas par leģendām, katra savā valstī.

Ģenerālis Svensons jeb... Autors: Zanduchii Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Vella kalpi

Ģenerālis Svensons jeb Valentīns Skulme

Gudrais ģenerālis Svensons, kuru naivā un mīļā meitene Rūta spēja apvest ap stūri un iespundēt skapī ..

Šis aktieris visu savu mūžu bija tikai un vienīgi Dailes teātra aktieris, kurš varētu dzīvot jebkurā laikā un vietā, viņš spēja pielāgoties jebkādiem apstākļiem. Valentīns lieliski spēlēja klavieres, rakstīja dzeju, brīvi rakstīja un runāja vācu valodā, pārzināja mākslas vēsturi un orientējās glezniecībā, bet savu īpatnējo sejas vaibstu dēļ padomju filmās bieži spēlēja vācu baronus. Viņš nebaidījās saviem kolēģiem teikt patiesību acīs, viņš spēja būt gan izsmalcināts aristokrāts, gan kompleksu nomākts cilvēks.