Toreiz un tagad latviešu mākslas filma Vella kalpi14

Andris jeb Haralds Ritenbergs

Drosmīgā vīra Andra lomas atveidotājs Haralds Ritenbergs ir latviešu baletdejotājs, aktieris un pedagogs. Viņš teju 20 gadus ir bijis Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solists. Viņš ir attēlojis Romeo izrādē „Romeo un Džuljeta”, spēlējis arī „Gulbja ezerā” un baletā „Pērs Gints”. 27 gadu vecumā par Ako lomu izrādē „Rigonda” saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju, bet 1999.gadā tika apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Haralds Ritenbergs baletu mīlēja ļoti un varbūt tieši tāpēc viņa pielūdzējas naktī ar rozēm dekorēja celiņu uz viņa Pārdaugavas mājām, rindā stāvēja pēc autogrāfiem un sūtīja neskaitāmas mīlestības vēstules.

Pēteris jeb Artūrs Ēķis

Pētera un Annas mīlestība – kas ķīvējas tas mīlējas. Ne visi vīri pēc pirmās saņemtās pļaukas par zagtu skūpstu, riskētu vēl un vēl .. un, starp citu, tieši tas kadrs ir pirmais, kas tika filmēts Tallinas rudzu laukā piecos no rīta.

Artūrs Ēķis bija viens no dramatiski spilgtākajiem un tehniski spožākajiem latviešu baleta solistiem. Savā dzīvē viņš ne tikai dejoja pats, bet mācīja dejot arī citus. Šis aktieris ir bijis Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidents. Lielākās lomas kino saistītas tieši ar šo filmu un kā runā, tad šo lomu viņš dabūjis pēdējā brīdī, jo atteicās tai izraudzītais aktieris Gunārs Cilinskis.

Ērmanis jeb Eduards Pāvuls

Vēl vien cūciņ .. teksts, kas man asociējas ar Ērmanīti. Un vēl viņš ir vienīgais vīrs, kuram zobenu rokās var redzēt visai reti, drīzāk visus smagākos priekšmetus kas pa rokai, bet kabatā vienmēr maizes klaips spēkam.

Eduards Pāvuls bija izcils latviešu teātra un kino aktieris. Par savu darbu viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus – Latvijas PSR Valsts prēmijas, „Lielā Kristapa” balvu par mūža ieguldījumu, arī Triju Zvaigžņu ordeni. Aktieris kopš 1957.gada ir filmējies 50 dažādās filmās, bijis kapteinis Nulle filmā ”Kapteinis Nulle”, Prātnieks „Mērnieku laikos”, Grīntāls „Nāves ēnā”, Ceplis „Ceplī”, kapteinis Andrejs Zītars „Zītaru dzimtā”. Pēdējā viņa kino loma bija filmā „Baiga vasara”, kur iejutās Jāzepa Poškus lomā.

Rūta jeb Lolita Cauka

Lolita ir Nacionālā teātra aktrise kopš 1974.gada, kura ir spēlējusi vairāk kā 50 dažādas lomas uz teātra skatuves, bet kino viņa ir saistāma tikai ar Vella kalpiem. Aktrisei bija tikai 23 gadi, kad tika izraudzīta šai lomai un kad ejot uz mēģinājumiem pretī sev ieraudzīja tādus aktierus kā Eduardu Pāvulu un Artūru Ēķi, tad nobijās un bija gatava bēgt. Nezināja, ka spēj būt tik pat laba. Prieks, ka neaizbēga!

Anna jeb Olga Dreģe

Aktrise filmēšanās laikā Biķernieku mežā pat esot kritusi no zirga, kas bijusi diezgan spēcīga trauma, palaimējies, ka galvā esot bijusi ķivere.

Ļoti labi zināmā aktrise Olga Dreģe strādā Dailes teātrī kopš 1961.gada. Darbojas arī politikā, bet par to šoreiz nav stāsts. Aktrise ir filmējusies teju 20 dažādās filmās, man tomēr viņa visvairāk saistās ar Annu „Vella kalpos”, Dagniju Tūteri filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un Hildu seriālā „Sirdsmīļā Monika”.

Lēne jeb Baiba Indriksone

Gadā, kad aktrise filmējās „Vella kalpos”, tad apguva ne tikai jāšanu, bet arī braukšanu ar auto. Tāpēc, lai apgūtu gan vienu, gan otru, tad kļuva par sava vīra Aleksandra Leimaņa (šīs filmas režisora) personīgo šoferi. Viens no spilgtākajiem filmēšanas momentiem ir skats, kad aktrisei bija jānolec no karietes. Tas tika filmēt Tukumā un kamēr filmēja, sāka snigt pirmais sniegs .. tas esot kritis uz aktrises kailajām krūtīm un kusis.

Baiba ir Nacionālā teātra aktrise kopš 1952.gada un līdzīgi kā aktrise Olga Dreģe arī šo aktrisi spilgtāk atceros no filmām „Vella kalpi” un „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kurā ir Olgas pretiniece uz mantojumu Olita.

Samsons jeb Kārlis Sebris

Mācītājs, kurš bija gatavs „pārdot” Rīgas atslēgu, lai gūtu sev labumu. Līdzīgi kā dzīvē ilgi nespēja atzīt savu ārlaulības meitu, arī filmā nevarēja pieņemt, ka kāds no trīs varoņiem varētu būt viņa dēls.

Kārlis Sebris bija izcils latviešu aktieris un studentu korporācijas „Lettgallia” biedrs. Kino ekrānā darbojās kopš 1947.gada un ir spēlējis gandrīz 40 dažādās filmās, tajā skaitā „Kapteinis Nulle”, „Purva bridējs”, „Mērnieku laiki”, „Nāves ēnā”, „Uzbrukums slepenpolicijai”. Pēdējā kino loma bija Indrānu tēvs filmā „Indrāni”.

Ģertrūde jeb Elza Radziņa

Ģertrūdes lomas atveidotāja ir viena no 20.gadsimta populārākajām latviešu teātra un kino aktrisēm, kas sava raksturojuma dēļ tika saukta par „skatuves karalieni.” Pasaules slavu Elza Radziņa ieguva ar Hamleta mātes Ģertrūdes lomu filmā „Hamlets”, kas bija nominēts Zelta Globusa balvai kā 1966.gada labākā ārzemju filma. Bet pirmā lielā kino loma Rīgas kinostudijā bija Asta madāma filmā „Purva bridējs”. Šo izcilo aktrisi esmu minējusi jau savā iepriekšējā rakstā par „Maiju un Paiju”.