Natans Leins ir teicis, ka jūtas vecs, ir stāstijis par savu pieredzi teātrī, ka bieži jūtas vientuļš, bet tikai 2007. gadā nāca klajā ar to, ka ir gejs.
Kā viens no daudziem, savus fanus šokēja arī Zakarijs Kuinto.
Natans Leins ir teicis, ka jūtas vecs, ir stāstijis par savu pieredzi teātrī, ka bieži jūtas vientuļš, bet tikai 2007. gadā nāca klajā ar to, ka ir gejs.
Kā viens no daudziem, savus fanus šokēja arī Zakarijs Kuinto.
Rikijs Martins, par viņa orientāciju nezin vēl daudzi viņa fani, savu noslēpumu lielākais turētājs. Bet šādas ziņas ilgi klusas nestāv.
Cilvēks, kas cīnijies ar sevi, Viktors Gārbers teic, ka pats ilgi nav sapratis, ka ir gejs, tomēr ar to aprodot, pateicis to arī saviem faniem caur dažādiem žurnāliem.
Džeisons Kolins parādīja mediju spēkus. Nevienam nebija zināms, ka viņš ir gejs, bet kad viņš to pavēstija medijiem, dienas laikā tika vērots skatījumu un komentāru BUMS.
tak po***, ka viņi ir geji vai lesbietes, kāda tur citiem starpībā. Un mūsdienās tas nav vairs tik šokējoša lieta, lai par to ceptos. Nesaprotu tos cilvēkus, ka ir jāsaprot, ka cilvēki ir dažādi un tu nebūsi tas, kas nosodīsi viņus.
Nu lezbietes ir divu veidu - neglītas, vīrišķīgas, un ir arī maigas, sievišķīgas, skaistas,kādas pārsvarā šajā rakstā bija.
Reizēm skatos uz šāda veida rakstiem un domāju - vai homoseksuālisms ir kaut kas tāds par ko jāveido raksti? Mūsdienās, kad vairs tik populāri kā agrāk nav PSRS laiku uzskati, cilvēki ir daudz informētāki par to, ka ir arī tādi cilvēki, kuri mīl sava dzimuma pārstāvjus. Šie cilvēki ir tieši tādi paši kā mēs, mīl tāpat kā mēs - heteroseksuālie. Tāpēc nesaprotu ažiotāžu, kas vienmēr tiek sacelta: "Omg, omg, viņš ir gejs! / Viņa ir lesbiete!" Tā it kā tas būtu kaut kas šokējošs. Man šokējošs liktos raksts par cilvēkiem, kuriem sirds vietā ir bumba vai smadzeņu vietā mērkaķītis, kas sit bungas, nevis raksti par to, ka kādam ir netipiskāka seksuālā orientācija.