Jauns Mēness. Kārlails Kalens piedzima 1644. gadā anglikāņu mācītāja ģimenē Londonā. Viņa māte mira dzemdībās, dodot dzīvību Kārlailam, tādēļ puisēnu audzināja tēvs, kurš stingri ticēja vampīriem, raganām un vilkačiem, un rīkoja īpašas medības. Jau lielo dēlu viņš iesvētīja savā darbā un iecēla par medību uzraugu, bet šī nodarbe Kārlailam nepadevās. Kādu laiku vēlāk viņam tomēr izdevās atklāt vampīru midzeni kādā kanalizācijas notekā un viņš vadīja uzbrukumu tiem. Viņš dzinās pakaļ kādam vampīram, kurš pamanījās Kārlailam iekost. Puisis trīs dienas pavadīja slēpjoties kartupeļu laukā, līdz iznāca no tā, jau pārtapis par vampīru. Kārlails nevarēja sadzīvot ar savu tagadējo eksistenci, viņš nicināja sevi, tādēļ izmēģināja vairākus pašnāvības veidus, kuri nedeva nekādus rezultātus. Tad viņš nolēma badoties līdz nāvei, bet ceļā pagadījās meža dzīvnieks – Kārlailu pārņēma nepārvaramas slāpes. Viņš atklāja, ka spēj pārtikt no dzīvnieku asinīm tikpat labi kā no cilvēku, kas deva viņam lielisku iespēja neslēpties un dzīvot starp cilvēkiem kā īstam cilvēces loceklim. Kārlails studēja dažādas zinātnes, bet nolēma palikt pie medicīnas, lai kaut kā izpirktu savu vainu par tik daudzu cilvēku iznīcināšanu. Viņš spēja strādāt Forksas slimnīcā, jo bija jau ļoti prasmīgi apguvis mākslu nepadoties cilvēka asiņu smaržai. Lai gan šī mācība viņam prasīja vairākus simtus gadu. Kad ap 1900. gadu sākās spāņu gripas epidēmija, Kārlails slimnīcā sastapās ar mirstošu 17 gadīgu puisi Edvardu Meisenu un viņa arī spāņu gripas pievārēto māti. Uz Edvarda mātes nāves gultas Kārlails apsolīja viņai izglābt dēlu, tāpēc viņš, spējas līdzjūtības un vēlmes pēc dzīves līdzgaitnieka pārņemts, izzaga puisi no slimnīcas un pārvērta viņu par vampīru. Tā iesākās Kārlaila ģimene. Vēlāk Kārlails ieguva sievu Ezmi un piecus „adoptētus” bērnus: Edvardu, Alisi, Rozāliju, Emetu un Džasperu. Kārlails Kalens aprakstīts kā slaids, atlētisks, gaišmatains vīrietis, kurš izskatās pēc žurnālu modeļa. Viņš ir 1.88 m garš un fiziski 23 gadu vecs.
Jauns Mēness. Ezme Kalena (dzimusi Ezme Anne Plata un vēlāk Ezme Anne Ivensone) piedzima 1895. gadā un dzīvoja Kolambosā, Ohaio štatā. 16 gadu vecumā viņa lauza kāju, nokrītot no koka, bet dakteris Kalens bija meitenes ārstējošais ārsts. Jau pieaugot, vecāki Ezmi piespieda apprecēties ar vīrieti vārdā Čārlzs Ivensons, kurš pret jauno sievu izturējās ļoti vardarbīgi. Kad Ezme saprata, ka gaida bērniņu, viņa pameta savu vardarbīgo vīru un deva dzīvību puisēnam. Dēliņš mira no plaušu infekcijas, tādēļ izmisusī Ezmes mēģināja izdarīt pašnāvību, nolecot no klints (Edvards Bellai sameloja, sakot, ka Ezme „nokrita”). Atbraukušie glābēji bija pārliecināti, ka meitene ir mirusi, tādēļ nemaz nemēģināja viņu atdzīvināt, bet uzreiz aizveda uz morgu. Morgā strādājošais ārsta Kārlails Kalens atcerējās Ezmi. Viņš saklausīja, ka viņas sirds joprojām pukst, un, nevēlēdamies, lai Ezme mirst, viņš pārvērta viņu par vampīru kā viņš pats. Ezme bija otrā pēc Edvarda, kuru Kārlails vija pārvērtis par vampīru. Drīz vien Ezme un Kārlails iemīlēja viens otru un kļuva par vīru un sievu. Ezmei nepiemīt kādas īpašas spējas, izņemot viņas neparasti dziļo un plašo mīlestību pret visiem. Tādēl viņa uzreiz pieņēma un iemīlēja Bellu, pateicībā par to, cik daudz laba viņa dara Edvardam. Viņa mīl Bellu kā pašas meitu un bieži mierina viņu grūtos brīžos. Ezme katru savu adoptēto bērnu mīl vienlīdz stipri, tikai viņas prieku aptumšo skumjas, ka viņai pašai vairs nevar būt bērnu. Tieši viņas mīlestība padarīja Kalenus par tik stipru ģimeni. Cauri visām Krēslas grāmatām Ezme parādās galvenokārt kā atbalstošs, sargājošs un uzmundrinošs tīras un dziļas mīlestības spēks. Ezme fiziski ir 26 gadus veca un 1m 68 cm gara. Viņai ir karameļu brūni mati un sirdsveida seja ar bedrītēm vaigos.
Aptumsums.
Reklāma
Emets. Krēsla
Jauns Mēness. Emets Makārtijs piedzima 1915. gadā kā jaunākais triju bērnu ģimenē. 1935. gadā kādā medību ceļojumā Emets nokļuva lāča ķetnās, kurš viņu saplosīja gandrīz līdz nāvei, bet viņu atrada Rozālija, kura vēlāk kļūs par Emeta sievu. Rozālijai Emets šķita līdzīgs viņas labākās draudzenes mazajam dēliņam, kuram viņa bija ļoti pieķērusies. Vēloties glābt Emeta dzīvību, Rozālija aizveda viņu pie sava vampīru tēva Kārlaila, lai viņš pārvērstu Emetu par vampīru. Kopš tā laika Emets ar Rozālija iemīlējās viens otrā un apprecējās. Emets brauc ar sarkanu Jeep Wrangler un mitinās Forksā, Vašingtonas štatā. Viņi kopā ar Rozāliju pavada daudz laika ceļojot apkārt un dzīvojot kā precēts pāris. Emets ir raksturots kā liels, mīļš rotaļu lācis, kaut viņa personība slēpj īpatnēju gudrību. Viņš pasauli uztver caur smieklu un joku prizmu, un viņš izbauda dažādu sacensību izraisīto adrenalīna pieplūdumu. Viņam tik ļoti patīk ķircināt Bellu! Tajā pašā laikā, kad pirmajā Krēslas daļā vampīrs Džeimss uzbruka Bellai, Emets aizmirsa visus jokus, kļuva nopietns un pilnībā koncentrējies Bellas aizstāvībai un Džeimsa iznīcināšanai. Trešajā Krēslas daļā, Aptumsumā, kad pienāca laiks iznīcināt jaunradīto vampīru armiju, viņš bija gatavs apmācīt kaujas mākslā ne tikai vampīrus, bet arī vilkačus. Emets ir nepārvērtējams spēks un atblasts, un daudz problēmu nemaz netiktu atrisinātas, ja palīgā nebūtu devies tieši viņš. Emets Makārtijs Kalens ļoti mīl visus savas ģimenes locekļus un darīs visu, lai viņus aizstāvētu. Viņš ar visu sirdi un dvēseli ir uzticīgs savai ģimenei. Emets aprakstīts kā ļoti garš, muskuļots, masīvs un biedējošs. Viņam ir tumši, sprogaini mati un vaigos bedrītes, kas padara viņu izskatu mazliet nevainīgu. Fiziski viņš ir 20 gadus vecs un 1m 96 cm garš, un ir garākais Kalenu ģimenē.
Aptumsums.
Reklāma
Autors: Foto: Photo Credit: Deana Newcomb
Alise. Krēsla.
Jauns Mēness. Alise Kalena (dzimusi Marija Alise Brendona) ir Ezmes un Kārlaila adoptētā meita, Edvarda, Rozālijas un Emeta adoptētā māsa un Džaspera sieva. Viņa raksturota kā ļoti smalka un sīciņa būtne, augumā tikai 1m 47 cm gara, ar īsiem, spurainiem, melniem matiem un graciozu stirnas gaitu. Viņas īpašā vampīra spēja saskatīt nākotni izriet no viņas spējas pareģot nākotni, kas viņai piemita vēl esot cilvēkam. Tomēr Alises nākotnes vīzijas ir ierobežotas, jo viņa spēj saskatīt tikai pieņemta lēmuma rezultātu, līdz ar to, acumirklī pieņemtus lēmumus viņa neierauga. Alise spēj saskatīt tikai cilvēku vai vampīru nākotni, bet nesaskata neko, kas saistīts ar vilkačiem un pus-vampīriem, tādiem kā Renezme. Grāmatā Rītausma viņa spriedelē par šo tēmu, ka viņs spēj redzēt vampīru nākotni, jo pati ir vampīrs, cilvēku nākotni, jo viņa kādreiz bija cilvēks, bet vilkačus un pus-vampīrus neredz, jo viņa tāda nav bijusi un nebūs. Alise ir portretēta kā dzīvespriekā kūsājoša un optimistiska radība, kura mīl Bellu kā māsu un ļoti par viņu rūpējas. Viņas vaļasprieki ir iepirkšanās, stilistiskas pārvēršanas un ballīšu rīkošana. Alises agrā jaunība un bērnība ir ļoti neskaidra, jo viņa neko no savas cilvēka dzīves neatceras, viņa atminas sevi tikai no brīža, kad pamodās jau kā vampīrs. Garāmejot tikai pieminēts, ka viņa ir dzimusi kaut kur ap 1901. gadu Biloksi pilsētā, Misisipi štatā un tika turēta garā vājo patversmē, jo visus biedēja viņas spēja pareģot nākotni. Alisi par vampīru pārvērta vecs, patversmē strādājošs vampīrs, kurš centās viņu pasargāt no Džeimsa, vampīra-izsekotāja, kurš alka notvert Alisi. Pēc ilgiem meklējumiem Alise atrada savu kapu un atklāja, ka uz kapakmens iegravētais viņas miršanas datums sakrīt ar laiku, kad viņu ievietoja patversmē. Izpētot pieejamos dokumentus, viņa uzzināja, ka viņai bijusi mazāka māsa Sintija, kuras meita, Alises māsasmeita, joprojām dzīvo Biloksi. Krēslas pirmajā daļā (arī visās pārējās) Alise lieto savas paredzētājas spējas, lai palīdzētu Bellai, kad tā nokļuvusi nepatikšanās. Abas kļūst par labām draudzenēm, mīlot viena otru kā īstas māsas. Otrajā daļā, Jaunā Mēnesī, Alise ierauga Bellu lecot no klints un iedomājas, ka viņa cenšas izdarīt pašnāvību, lai gan Bella tikai gribēja izmēģināt tādu kā sporta veidu „lēkšana no klints”, lai izjustu adrenalīna pieplūdumu un sagaidītu kārotās Edvarda vīzijas. Rozālija, nodomājusi, ka Bella mirst, pastāsta par to Edvardam. Kad Alise uzzina patieso lēkšanas iemeslu, viņa pavada Bellu uz Itāliju glābt Edvardu. Viņām tas izdodas, bet viņus visus notver Voltūri, kuri ir tādi kā vampīru pasaules karaļi un policisti. Caur Alises vīzijām Āro ieraudzīja, ka nākotnē Bella kļūs par vampīru, tādēļ ielūdza Bellu, Alisi un Edvardu pievienoties viņiem. Viņi atteicās un atgriezās Forksā. Trešajā daļā, Aptumsumā, Alise, pierādījusi sevi kā lietpratīga kaujiniece, pievienojas visiem kaujā pret jaundzimušo vampīru baru, kurus radījusi Viktorija, mēģinot atriebties Edvardam par mīļotā Džeimsa nāvi. Ceturtajā daļā, Rītausmā, Alise izplāno Bellas kāzas un kļūst par viņas līgavas māsu, kā arī palīdz piedzimt un izaugt Renezmei. Vēlāk viņai nākas pamest ģimeni, lai atrastu vēl kādu Renezmei līdzīgo un glābtu Kalenus no Voltūru uzbrukuma, kuriem Renezme šķiet bīstama. Alisei tas izdodas.