Dīns Korls bija Amerikāņu sērijveida slepkava, kurš kopā ar diviem jaunākiem līdzdalībniekiem Deividu Bruksu un Elmeru Henliju veica Hjūstonas Massu slepkavības. Tiek uzskatīts, ka trio ir atbildīgs par vismaz 27 zēnu slepkavībām. Noziegumi nāca gaismā tikai pēc tam kad Korolu nošāva viņa līdzdalībnieks Henlijs. Korls dzima Fort Veinā Indianas štatā. Viņa māte (Marija Robinsona) un tēvs ( Arnolds Edvīns Korls) šķīrās, kad zēnam bija 11 gadu. Viņš pārcēlās uz Pasedanu Teksasas štatā. Viņš bija labs skolnieks un labi uzvedās, lai gan dēļ problēmām ar sirdi nevarēja piedalīties sporta stundās. Korlu 1964. gadā iesauca ASV armija. Tur domājams viņš atklāja, ka ir homoseksuāls. Viņš tika atbrīvots no dienesta un devās palīgā mātei saldumu biznesā. Šī iemesla dēļ viņu iesauca par Saldumu vīru, kad mediji uzzināja par viņa noziegumiem. Viņš vēlāk pilnībā pārņēma biznesu un aicināja tuvējos bērnus uz veikalu lai tos pacienātu ar bezmaksas saldumiem. Daži vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka tas nebija normāli, ka Corls vienmēr bija kopā ar bērniem, it īpaši pusaudžu zēniem. Neskatoties uz to neviens neturēja aizdomās Korlu, kad sākās jauno cilvēku pazušana. Visi viņa upuri bija jauni vīrieši. Jaunākais bija 13 gadus vecs, bet vecākais bija 18 gadus vecais Džefrijs Koens. Viņš bija pirmais zināmais Korla upuris. Koens pazuda 1970. gada 25. septembrī, kamēr stopēja automašīnas lai nokļūtu no Teksasas universitātes uz vecāku māju. Lielākā daļa viņa upuru tika nolaupīti no Hjūstonas nabadzīgajiem rajoniem. Viens upuris, 15 gadus vecais Homērs Garsija satika Korla līdzdalībnieku Elmeru Henliju un tika uzaicināts pie Korla uz „ballīti”. Neskatoties uz izmisīgajiem vecāku protestiem, ka viņu zēni nekad nemuktu no mājām, policija daudzus upurus reģistrēja kā no mājām aizbēgušos. Bieži upuri bija vieni vai pāros un tika uzaicināti uz Korla ballītēm. Daudzi no zēniem viņa Ballītēs lietoja narkotikas un alkoholu. Citi bija Henlija vai Bruksa draugi, kuri parasti bija kopā ar Korlu kad tas meklēja upurus. Daudzi zēni negribēja kāpt auto, bet ja tajā sēdēja vēl viens vai divi zēni tad viņi parasti piekrita. Korls savus upurus vienkārši nenogalināja. Viņš tos spīdzināja. Viņš pa vienam izrāva upuru kaunuma matus, zēnu dzimumlocekļos ielika stikla lauskas un tad tos sadauzīja, kā arī taisnajās zarnās ievadīja lielos ložveidīgus (kā ieroča patrona) objektus. Uz grīdas bija plēve lai uz tās sakrātos izdalījumi, asinis un vēmekļi lai tos varētu viegli savākt. Radio tika pagriezts īpaši skaļi lai noslāpētu upuru kliedzienus. Reizēm viņš upurus kastrēja. Dažreiz viņu ģenitālijas tika apraktas plastmasas maisos blakus zēnu līķiem. Vismaz viena zēna ķermenis tika atrasts ar uz pusēm saplosītu, iespējams pārkostu dzimumlocekli. Aptuveni 3.00 1973. gada 8. augusta rītā, Henlijs tad 17 gadus vecs devās uz Korla māju kopā ar zēnu vārdā Tims Kerlijs, kuram vajadzēja kļūt par nākošo upuri. Viņiem līdzi devās ar Ronda Villijamsa (15 gadus veca) kura bija Henlija draudzene. Korls bija noskaities, ka Henlijs līdzi atveda meiteni, bet vēlāk nomierinājās un aicināja visus četratā iedzert. Drīz Henlijs, Kerlijs un Villijamsa atslēdzās. Kad upuri pamodās viņi atklāja, ka ir sasieti. Korls vicināja 22 kalibra pistoli draudot viņus nogalināt. Henlijas nomierināja Korlu un vecākais vīrietis nolaida ieroci un atbrīvoja Henliju. Korls uzstāja, ka Henlijam ir jāizvaro un jānogalina Kerlijs. Henlijs vajadzēja to pašu izdarīt arī ar Villijamsu. Henlijs atteicās un drīz sākās cīņa starp viņu un Korlu. Tas beidzās ar to, ka Henlijs sagrāba pistoli un sešas reizes sašāva Korlu. Pēc tam kad viņš atbrīvoja pārējos upurus Henlijs piezvanīja policijai. Kamēr viņi visi gaidīja ārpus mājas. Henlijs teica Korlam, ka „Es tev būtu dabūjis 200 dolāru”. Tā iespējams bija summa ko Korls maksāja Henlijam lai viņš dabūtu upurus. Apcietinājumā Henlijas izskaidroja, ka viņš un Bruks palīdzēja Korlam sagādāt zēnus, kurus viņš izvaroja un nogalināja. Policija no sākuma bija skeptiska, bet drīz viņi sāka ticēt Henlija stāstam. It īpaši pēc tam, kad viņi atrada spīdzināšanas galdu. Tas sastāvēja no lielas koka plāksnes ar roku dzelžiem katrā pusē. Tika atrasti arī vairāki vibratori un virves gabali, kā arī koka kaste ar gaisa caurumiem. Tajā tika atrasti arī cilvēka mati. Vēlāk kopā ar savu tēvu policijā ieradās arī Bruks. Viņš apstiprināja Henlija teikto. Policija devās uz laivu novietni Hjūstonas Dienvidrietumos, kuru Korls īrēja kopš 1970. gada 17. Novembra. Henlijs teica, ka vairums upuru būs tur. Policija sāka rakt mīksto zemi un drīz atrada zēna ķermeni. Viņi turpināja rakt un atrada vēl līķus. Daži bija ietīti plēvē. Daži bija nošauti, citi nožņaugti. Dažiem ap kaklu vēl bija žņaugs. Daži bija kastrēti. Kopumā, tajā vietā tika atrasti 17 līķi. 10 līķi tika atrasti citās vietās. Henlijs teica, ka ir vēl līķu, bet tie nekad netika atrasti. Tajā laikā tā bija šausmīgākā sērijveida slepkavas uzdarbošanās ASV vēsturē (pēc upuru skaita). Hjūstonas masu slepkavība (kā to iesauca) kļuva par milzīgu sensāciju visā pasaulē. Pat pāvests komentēja notikumus un izteica līdzjūtību cietušo ģimenēm. Upuru ģimenes ieskaitot divas, kuras zaudēja abus dēlus Korlam bija ļoti neapmierinātas ar Hjūstonas Policijas darbu. Viņi nebija apmierināti ar to, ka departaments tik ātri norakstīja zudušos zēnus kā klaiņotājus un viņu pazušana nebija izmeklēšanas vērta.
ps.
Nesanāk noformēt tekstu kā vēlējos. Nezinu kādēļ tās nenormāli lielās atstarpes starp teikumiem un rindkopām.
, jo tik slimas lietas negadās lasīt populārākajos saitos
