Džina Lolobridžida joprojām tiek godīnāta un apbrīnota. 2002.gadā viņai par godu kādā Venēcijas pludmalē sapulcējās aptuveni pusmiljons cilvēku, lai svinīgi dotu šai krastmalai viņas vārdu, savukārt 2003.gadā pie mākslinieces un aktrises dzimtajām mājām tika atklāta marmora plāksne. Viņa šķiet negrasās kļūt par tipisku itāliešu pensionāri, Džinai joprojām patīk nēsāt košas, dziļi dekoltētas kleitas. Reiz astoņdesmitgadīgā sieviete paziņoja, ka viss vēl priekšā.
Džinai Lolobridžidai, ko arī mūsidenās ne viens vien uzskata par skaistāko sievieti zemes virsū, vienmēr svarīga bijusi neatkarība. Viņa tagad velta laiku mazbērnam, noraida filmēšanās piedāvājumus, apgrozās augstākajā sabiedrībā, daudz ceļo un dzīvē neatsakās ne no lieliem, ne no maziem priekiem. Pēc pašas izteikumiem, viņa ir gatava dzīvot mūžīgi. "Cilvēks noveco, kad viņam vairs nav ko darīt. Es vienmēr esmu nodarbināta - fotografēšanā, veidoju skulptūras, muzivēju, klausos putnu dziedāšanā. Laikam tas arī ir mans jaunības noslēpums. Briedums - tas ir sievietes labākais laiks," teikusi Džina Dolobridžida.
beidzot kāds puslīdz veiksmīgs dzīves stāsts.. kāpēc puslīdz? katra sieviete sapņo būt mīlēta un lolota.. ēh