Nu redz, 2013. gads ir pienācis. lai Jums šis gads ir veiksmīgs! Protams nepaveicās tiem, kam 2. datumā uz darbu, bet nu kādam arī jāstrādā. Šoreiz sanāca ar ķibele taisot. , bet lai vai kā, ēdiens bija garšīgs! Bon apetite!
Zaķa plaģiāts5
Nu tad, aiziet: sāksim ar ļoti vienkāršiem, bet neticami gardiem un maigiem salātiņiem. Patiešām ļoti garšīgi! Sagriežam vārītus kartupeļus, vārītas olas, kūpinātu vistu, tad pievienojam kausēto sieru un sasmalcinātas mandeles. Visu rūpīgi samaisām.
Ar karotīti izliekam uz šķīvja un veidojam čiekura formu. Pārklājam ar veselām mandelēm. Garšvielas neliku nekādas un to arī neprasījās. Protams, ja vēlamies pikantākus salātiņus, varam pievienot marinētus gurķīšus u.t.t. Rotājam ar rozmarīna kātiņiem.
Malto gaļu (piejaucu tikai sāli un piparus, saistvielai - vienu olu) izklājam uz sviestpapīra un uzliekam pildījumu. Te nu es atkal izlēmu ļauties eksperimentiem - pildījumam izmantoju graudaino biezpienu, smalcinātas vārītas olas, mazliet sarīvēta siera, pavisam nedaudz apceptus sīpolus, sarkano un dzelteno papriku, nu un protams - garšvielas. Rezultāts patika. Pildījumu pārklājam ar malto gaļu, pielīdzinām un apgriežam otrādi. Ak jā, nedaudz maltās gaļas masas pietaupām
Veidojam formu, kas vismaz attālināti līdzinās radībai, kuru pazīstam kā zaķi. :D
No atliktās maltās gaļas masas veidojam ķepiņas, ausis un ļipu. Zaķi pārkaisām ar rīvmaizi, liekam follijā un cepam cepeškrāsnī ~ 200 grādu temperatūrā līdz gatavībai.
Vakar, vairākkārt aplūkojot šo foto, es īsti nevarēju saprast, kas man te sanācis - zaķis ar liekā svara tendencēm, it īpaši uz vaigiem, vai arī sivēns pēc neveiksmīgiem ģenētiskiem eksperimentiem. Bet, ne jau viss ir tik bēdīgi, kā šķiet sākumā.
Acīm izdomāju ielikt vīnogas, izskatās dzidrākas acis
Laiks saldumiem. Tumšo šokolādi izkausējam ūdens peldē un iesmērējam ar to papīra formiņas keksiem, sasmērētās formiņas uz ~5 minūtēm ieliekam ledusskapī sacietēšanai, tad izņemam un pārklājam ar šokolādi vēlreiz. Tad atkal liekam ledusskapī un ļaujam šokolādei sacietēt. Formiņas nav jāieiziež ar sviestu vai eļļu - nekas tāpat nepielīp.
Lūk, deserta trauciņi no šokolādes gatavi.
Šokolādes groziņus pildam ar vēlamo desertu. Es izvēlējos jogurtu, kuram pievienoju smalcinātas sarkanās un gaišās vīnogas, nu un, protams, želatīnu
Ahh, un te nu sākas manas traģēdijas atstāsts. Nolēmu tomēr padalīties ar saviem pārdzīvojumiem, runā, ka tas palīdzot. :D
Viss iesākās ar balonu noskalošanu zem tekoša ūdens, to nosusināšanu un piepūšanu.
Uz šķīvja (labāk uzlikt sviestpapīru) uzliekam kausētas šokolādes pikucīti, tad ņemam balonu un iemērcam to šokolādē vai arī apsmērējam ar šokolādi (balonu nedaudz apsmērējam ar sviestu tiktāl, cik lielu deserta trauciņu plānojam gatavot). Tad balonu uzstutējam uz šokolādes pikucīša, kas jau gaida uz šķīvja. :) Kad šokolāde sastingusi, uzmanīgi izlaižam gaisu, apgriežam trauciņa malas pēc savām vēlmēm un gaumes, kā arī varam izrotāt trauciņu, izmantojot to pašu kausēto šokolādi kā līmvielu. Es gribēju izrotāt ar baltās šokolādes joslām, bet man nebija baltās šokolādes. :D Iztiku ar saulespuķu sēklām.
Viena pavisam maza un nenozīmīga piebilde - šokolādi uz balona uzklājam, protams, remdenu. Es jau atkal sasteidzu un šokolādi uzklāju pārāk ātri - pieļauju, ka Jūs gribētu redzēt manu ģīmi mirklī, kad šokolāde bija visur - uz sienām, aizskariem, griestiem, ledusskapja, manām drēbēm u.t.t., bet tikai ne uz balona - jo paša balona arī vairs nebija, tas, likumsakarīgi, vienkārši uzsprāga. :D :D :D