Vienkāršas un gardas kanēļmaizītes30

Pievienojam kanēli...Varētu būt kādas 3 tējkarotes. Par daudz vēl nekad nav bijis, par maz gan sanācis.

Samaisām kopā - tā, lai ir smuki brūns.

Tā kā man rokas aug nezinnokurienes, tad es nemāku īpaši smuki uzkaisīt to cukura/kanēļa maisījumu ar karoti uz mīklas. Es izlīdzos ar cukura/kanēļa maisījuma iebēršanu tukšā garšvielu trauciņā, kuram ir lieli caurumi Bildē salīdzinājumam - manis izmantotais krāsainā cukura trauciņa vāciņš un kanēļa trauciņa vāciņš. Jā, starp citu, ar šādu garšvielu trauciņu ir ļoti viegli kaisīt - sanāk diezgan mēreni, turklāt, tā kā caurumi ir lieli, tas process ir ātrs.

Otrā bļodiņā sakuļu 1 olu. Vēlams, pēc iespējas labāk, bet arī slinki sakulta derēs.

Tad ņemu mīklu (saldētā jau ir plāksnēs), mazliet parullēju plānāku. Bet var arī nerullēt plānāku, tikai tad arī mazāk maizīšu sanāk (toties tās ir pufīgākas). Tā kā man nav mīklas ruļļa, izlīdzējos ar garenu padomju laika burku - peeeerfekti der!!:)

Tad iesmērēju mīklu ar olu - izmantoju tam domātu spec.otiņu, bet var izmantot arī tīru parasto otu, kādas jebkurš no mums skolā izmantoja, lai ar guašām strādātu (tikai šito vēlams tīru, ne tādiem mērķiem lietotu :D). Var arī ar karoti, bet tad, manuprāt, ir mazliet grūtāk samaisīt. Un vēl grūtāk ir vēlāk, kad jāapsmērē kanēļmaizītes.

Uzberu virsū cukura/kanēļa maisījumu. Kā redzat, diezgan biezā kārtā.

Sarullēju mīklu desiņā. Tā kā veikalā nopērkamā sasaldētā mīkla ir diezgan liela, tad es viņu vispirms pārgriezu uz pusēm, lai ir vieglāk salocīt. Var griezt arī vairākās daļās, bet man pietiek ar sagriešanu uz pusēm. Loku tā kā garumā, ne platumā, lai sanāk vairāk maizīšu un tās nav tik biezas.