Augusta beigas ir laiks, kad beidzas vasaras ogas, bet sākas ābolu, plūmju un bumbieru laiks.
Sen zināms, ka plātsmaizes pieskaitāmas pie latviešu klasiskajiem ēdieniem. Tās pat bieži par kūkām saucam. Visām plātsmaizēm galvenā sastāvdaļa ir pamatne. Katrai saimniecei parasti ir savi pamatņu varianti. Es šodien izmantošu pašgatavotu rauga mīklu, ko var izmantot gan saldām, gan sāļām plātsmaizēm. Pieturos pie principa, ka plātsmaizes jācep galvenokārt no tām izejvielām, kas aug pašu dārzā.
Vispirms par manu rauga mīklu. No pieredzes zinu, ka mana cepamplātiņa ir tik liela, ka tai vajadzīgais rauga mīklas daudzums ir tāds, kas gatavots no 200 gr piena. Tātad, ja zinu cik plātiņas cepšu, tik reiz pa 200 gr piena leju traukā un uzsildu. Šoreiz tika sildīts 1 litrs lauku piena. Siltam pienam pievienoju tējkaroti ar kaudzīti sāli, 2 ēdamkarotes cukura un 2 paciņas sausā rauga (2 x 11)gr. Miltus beru pēc vajadzības, ar koka karoti visu labi izmaisu, pārkaisu ar miltiem, apsedzu ar dvieli un nolieku rūgt. Kad mīkla uzrūgusi (divkāršojusies tilpumā), pieleju 200 gr augu eļļas, atkal ar koka karoti izmaisu. Pievienoju pakāpeniski miltus un mīcu ar rokām. Jāmīca, kamēr mīkla atlec no trauka malām. Tai jābūt pietiekami stingrai. Pārkaisu ar mīltiem, apsedzu un lieku atkal rūgt. Kad mīkla divkāršojas, tā jāsabaksta un jāļauj vēlreiz uzrūgt. Tagad tā gatava plātsmaizēm. Šo pašu mīklu var izmantot arī smalkmaizītem, piemīcot saputotu sviestu ar cukuru un olas dzeltenumu.
(Labāku rauga mīklu neesmu sastapusi, ja to iemīca saldā krējumā, tad citas taukvielas vairs nav vajadzīgas, sevišķi gardi no tās iznāk pīrāgi).
Seko bildēm!