Stāsts par to, kā viss plūst un mainās.
Trīs dienas atpakaļj tiku pie gailenītēm. Uzreiz tapa gardu gardā mērcīte un tika noņamāta kopā ar kartupelēniem un dillītēm, piekožot mazsālīto gurķēnu.
Bet lieta tāda, ka gailenītes palika pāri. Tad nu doma bija ieziemot. Bet pagaidām tās kavējās ledusskapī, līdz doma nobriedīs. Ha, doma izmainījās, jo uzdūros interesantai pīrāga receptei. Sēnes, tomāti, siers...Visi ingridienti, tā teikt, mājās bija, vajdzēja tikai kārtaino mīklu. Nu tad šodien jau āvu kājas, lai dotos mīklas medībās, kad uzdūros vēl vienai receptei. Ha! Slinkums perfekti nostrādāa, jo nekur nebija vairs jāiet. Mazliet pārstrādāju recepti pa savam (to apmēram 99% gadījumos daru) un aiziet!
Kāpostiņu kolēģijis bija iedevis, burkāni vienmēr mājās ir, sīpolēni un ķiplociņi arī bija speķa gabaliņš no kaut kādas receptes palicies, tomāteļi no draudzenītes siltumnīcas vēl gozējās traukā, nu un gailenītes jau bļāva no ledusskapja, ka šamējās pārsalušas.
Nē, nu ja godīgi, tad vēl suškas arī tajā kompānijā tusējās, vakar uznāca bizdinks pie pilna ledusskapja, un tika pasūtīti šie mazie rīsaini gabaliņi, kurus flopsējām laizīdamies, bet nu pievarēt nespējām, tādēļ palikās atkal ledusskapī ko turēt...
Bet nu ok, bljizje k telu, kā sacīt jāsaka, ķeramies vērsim pie ragiem, tfu, pie kāpostu tītenīšiem ar sēnēm :)
