Virsraksts speciāli ir ar gramatikas kļūdu, jo man vidējais sīkais, kad īsti vēl runāt nemācēja, šo gaļiņu par šasliku sauca. Tāpēc pieturēšos pie šī nosaukuma.
Šasliks ir neatņemama sastāvdaļa visiem iespējamiem āra tusiņiem, balkona tusiņiem, spirta spēlēm, utt. Šasliku var cept arī ziemā, tik mazliet cita tehnoloģija ir cepšanai.
Diemžēl mums daudziem nezināmu iemeslu dēļ veikalos tirgo šaslika izstrādājumu nevis šasliku, un šajā izstrādājumā var tādus brīnumus ieraudzīt, piemēram, lai svars atbilstu norādītajam, gaļas gabaliņi ir no skrandām līdz pusķieģelim ar 3cm tauku slāni (bieža parādība gaļas pārstrādes uzņēmumā no kurzemes puses). Tādu izstrādājumu pat uzcept normāli nevar, jo mazie gabaliņi sadeg oglītē, kamēr lielie ir pusjēli. Vai arī sagrūž tādu ķīmiju klāt, ka gaļa reāli garšo pēc gumijniekiem. Starp citu, nesen kaut kur bija šasliku tests, un tieši lielākie ražotāji ražo m.ē.s.l.u.s. Reāls mēslojums.
Alternatīva - taisam šasliku paši. Nevajag baidīties, ka kaut kas nesanāks. Jebkurā gadījumā pēc tam daudz ko var glābt ar dažādām mērcēm, kečupu, ja pilnīgi viss sagāja šķērsām, katliņā iekšā un vāram gulašu. Gaļa netiks izniekota, un nebūs jāmet miskastē. Katru reizi būs arvien labāka marināde, būs labāks rezultāts, ar laiku sāks tais'ti arī citas garšas, utt. Šasliku var taisīt visvisādos veidos - par marinādi var izmantot daudz ko, sākot no kefīra, majonēzes, beidzot ar minīti, aliņu. Viss tiek pakārtots personīgai gaumei, garšai un gribai.
Tātad, sākam taisīt šasliku.
1. Pirmais darbs - gaļa. Vispirms vajag sagādāt gaļu. Es parasti ņemu cūkas karbonādi, šķinķi, mazāk lāpstiņu vai kakla karbonādi. No vistas var močīt šķinķus, kājas, spārnus, neiesaku filejas. Jēru vajag pirkt tikai un vienģii no zināmiem cilvēkiem. Ja var tikt klāt pie vietējiem lopiem, tad vajag ņemt tās. Ja ir tikai poļu cūkas, tad kakla karbonādi lielveikalos un pat tirgū iepirkt neiesaku. Tā gaļa nav paredzēta šaslikam, varbūt var cept maisos. Lauku vistas ir dzeltenīgas, jo ir klāt tauki. Filejās sakrājas visi hormoni, kurus dod vistām, tāpēc filejas neiesaku. Vīriešiem celulīts ir no vistas filejām, kuras ir pārbarotas ar sieviešu hormoniem.
Kur es dabūnu gaļu? Pērku puscūku no laukiem, karbonādes veikalā, jēru no paziņas, kam ir jēru ferma, ar vistām gan ir grūtāk, bet noteikti Latvijas (Ķekava vai Bauska - pieder leišiem, bet tie paši ir sajūsmā par šīm vistām). Cūku sadalu gabalos, ko vajag uzreiz, to paņemu, pārējo atkauloju, sadalu pa 1kg gabaliem un saldētavā iekšā. Pēc tam, kad vajag, ņem ārā, atkausē, nekādas starpības nav. Tā kā ribas aiziet šaslikā, tad īpaši nestresoju par to, ka pie ribām paliek daudz gaļas, jo ribiņas no tā ir vēl garšīgākas.
Vistu parasti arī nopērku uzreiz daudz, šķiņķīšus atkauloju (ir čakars, bet kad piešaujas, viens gab. prasa 20 sekundes, kauli ar klātpalikušo gaļu citā maisā iekšā un buljonam noglabāju), vistas kājas un spārnus pa taisno šaslikā. Cik vajag šaslikam, tik paņemu, pārējo mierīgi saldētavā iekšā.
Jēru man parasti ved pusi (4-5kg), ribas, cisku, cik tur tā gaļa visu spainī iekšā un uz priekšu.
Tad vēl ir tāds variants kā lasis un forele. Ja ir iespēja, foreli var izķert no dīķa, ar lasi tā ir kā ir, tas mums pieejams no norvēģijas. Ja kāds redz Atlantikas lasi, un tiešām ir Atlantijas okeāna lasis, tad ņemam ciet. Lasim un forelei ir viegli pelēcīga gaļa, audzētajiem ir oranža no karotīna, kas ir klāt barībai. Var cept arī stori, līdakas, utt.
2. Gaļas sagatavošana. Kā jau teicu, vistai tikai šķiņķus atkauloju, pārējo spainī iekšā. Jēram ir divi varianti - tā kā tas ir plāns, tad var vai nu visu atstāt, kā ir, vai nu visu sazāģēt šaslika izmērā. Zāģē ar visiem kauliem, būs vieglāk apēst un vieglāk uzcept. Ja zāģē, tad jātaisa divi spaiņi, jo vienā liek gaļu ar kauliem, otrā bez kauliem. Līdzīgi ir ar kazu - šos divus lopus parasti nokauj līdz 20 dienu vecumam, lai nav jāreģistrē lopu reģistrā. Cisku var locītavā uz pusēm sagriezt, vēlāk bus vieglāk dabūs spainī iekšā. Cūkai ribas atstāju veselas, tās ielieku spainī gar malu, savukārt gaļas gabalus sagriežu vienādus, piemēram, 3x3 vai 4x4 cm. Obligāti gaļa ir jāgriež pret šķiedru, citādi sanāks gumijnieks.
Lasi un foreli atasako, jo glaunāks skats tad būs, vieglāk ēdams. Ja galīgs slinkums, tad var vienkārši sagriez steiku gabalos, ja gribas pa glauno, es nokasu zvīņas, atasakoju, sanāk divas puses. Un tad tās puses apmēram 10cm garos gabalos sagriežu. Lasim no vienas puse ssanāk apmēram 5 gabaliņi, forelei divi.
Storei, līdakai, citām zivīm iekšai jābūt tukšai, pārējo var atstāt.
3. Marinādes taisīšana. Tur katrs taisa kā grib, kā garšo. Mans ieteikums - vienmēr nedaudz rumu pieliet, jo šmiga plosa gaļas šķiedras, var piemočīt ananasu, tas arī mīkstina gaļu. Garšvielas lieto kādas grib, lai gūtu sev patīkamo garršu, aromātu un izskatu. Vienmēr vajag piemest šķipsniņu sāls, jo tas ir garšas pastiprinātājs. Var sīpolus, ķiploku, citronu, laimu, utt. Ūdeni parasti pieleju tik daudz, cik izskalot kādu burciņu, kurā bija kāda pasta. Ja vajag krāsu dabūt, var likt arī tomātus, jo tie dod patīkamu sarkanu krāsu, un ir pietiekoši mitri, lai papildinātu marinādes līmeni.
Ja grib klasiku ar etiķi, tad to īsi pirms cepšanas, jo tas atūdeņo gaļu. Ja būs par daudz sāls, un daudz etiķis, gumijnieks gūs garanēts.
Pirms gaļu liek iekšā spainī, to būtu labi mazliet samīcīt vai padauzīt ar roku, lai labāk marināde sūcas iekšā.
Lasim un forelei īpaši trakot nevajag - šķēli citronu, vienu diļļu sliedi, folijā iekšā, gatavs. Var jau šikot, likt klāt balzamiko, vēl klāt šķēli tomātu, rozmarīnu vai timiānu, utt.
4. Marinēšana. Vistai, jēram un kazai vajag vismaz sutku. Vistai parasti ir veseli gabali, vajag laiku, lai viss sasūcas. A jēram un kazlēnam ir piegarša, kuru vajag dabūt nost. šie lopi neko citu kā mātes pienu savā mūžā nav suksējuši, tāpēc piegarša var būt kā trauku lupatai, ar kuru aizvakar saslaucīja uz grīdas izlijušu pienu. Es parasti marinēju vismaz 2 dienas, man stāv pagrabā, pēc tam ledusskapī iekšā, var stāvēt vēl vismaz nedēļu. Klāt pieliekot rozmarīnu vai timiānu būs 99%, ka piegaršas nebūs, bet būs jūtama visu aromātu buķete.
Cūkai var pietikt arī ar 15 minūtēm. Samet maisiņos gaļu, garšvielas un marinādes šķidrumu tā, lai tie brīvi kustās, izspiež ārā visu lieko gaisu, aizsien, kārtīgi paspaida, un beigās uz pāris minūtēm gaļai uztaisa karuseli. Ar kefītu vai majonēzi šāds triks nedarbosies, bet ar minīti vai šķidro marinādi gan labi sanāk. Es gan parasti sametu gaļu spainī kārtās - sīpoli, garšvielas, gaļa, atkal sīpoli, garšvielas, gaļa, utt. Ja taisa majonēzi vai kefīru, tad tāpat ir viss jāsamaisa. Beigās uzliek slogu, lai viss ir marinādē un no gaļai jābūt nosegtai, lai netek ārā no gaļas šķidrums, un pagrabā uz nakti, lai sasūcas kārtīgi.
Zivīm iekšā vislabāk salikt krējumu (var arī majonēzi), kaudzi dilles, nedaudz pētersīļus, šķēli citroni, uz folijas nedaudz parasto olīveļļu, folijā iekšā, foliju četrās kārtās.
5. Cepšana. Cepjot no s.ū.d.a var arī uztaisīt ēdamu šasliku, un arī no laba šaslika var uzcept s.ū.d.u. Es cepju uz redelēm. Man iesmi īsti nepatīk, jo grūtāk ir kontrolējami. Toties iesmiem ir 4 malas apceptas. Gaumes jautājums, un 40% būs par iesmiem, 40% būs par redelēm, kādi 10% būs par slēgtu mangāli, kur uz restēm saliek, aiztaisi ciet, pēc 30 min savāc gatavu gaļu, 5% par cepeškrāsni, kādi 5% atlikušie vēl kāds cepšanas veids. Mangālī vai grillā vienā malā savāc daudz ogles, otrā malā mazāk. Uz karstā gala aprauj gaļu no visām pusēm, tādā veidā tiek aizrautas ciet visas poras, sula netek ārā, pēc tam liek vēsakajā daļā (bet lai čurkst), ik pēc minūtes griež apkārt, tādā veidā iekšā gaļa sutinās savā sulā. Vāku nevajag likt virsū, jo tā puse, kura nav karstumā, atpūšas, un sasūc iekšā atpakaļ savu šķidrumu. Katram lopam ir savs laiks. gaļa, kas tiek cepta ar kauliem, ir gatava, kad tā sāk lobīties nost no kauliem, jo tad kauls ir izkarsis. Elementāri. Pārējie gan pēc izjūtas, pieredzes, skata. Ja cep dažādas gaļas, piemēram, vista un cūka, tad vistu var likt uz karsto, jo sadedzināto ādu var viegli noņemt un izmest ārā, cūka lai cepas vēsumā. Vai arī paliek apakšā kādu citu redeli, kurā cep cīsiņus. Nevajag baidīties noņemt kādu gabalu, pārgriež uz pusēm un ja iekšā gaļa vēl ir sarkana, tad vēl nav gatavs. Sacepto vislabāk izbērt plasmasas bļodā, lai ilgāk saglabājas siltums, pāri stikla vāku no pannas, un lai pastāv 5min. Sulīgs šasliks pats kusīs mutē.
Pie cepšanas pielieciet slapju un tievu alksnīša, ābeles, bumbiera pagalīti, tas dos dūmu un papildus aromātu.
Ja sāk ogles deg ar flammi (tas visbbiežāk ir tiem ,kas cep ar malku nevis kokoglēm), vajag pacelt uz augšu gaļu, izstumdīt ogles, nevis aplaistīt gaļu ar ūdeni un dzēst ogles. Bet diemžēl tas ir rādītājs, ka gaļa sākumā nav kārtīgi aprauta, un šķidrums tek ārā. Vai arī ir ir tauku gabali, kuri kūst un deg kopā. Ja deg, tad labāk gaļu nolikt maliņā uz pāris minūtēm, lai šķidrums sasūcas atpakaļ iekšā.
Cepot lašveidīgas, ir jāgroza regulāri, lai pamazām kļūst gatava, jo var sanākt, ka vidus nebūs gatavs. Zivīm savukārt pasargā folija, to var nolikt uz 30 minūtēm, idēli, ja varnolikt ar atvērto vēderu uz leju, jo tad šķidrums, aromāti spiedīsies iekšā zivs gaļā no apakšas un gatavs. Pie tam, kad pakos ārā no folijas, pie tās būs pielikusi āda ar visām zvīņām, līdz ar to, paliks tikai atbrīvoteis no asakām.
Vēl ir laba štelle ka grillēti dārzeņi - var gan uz iesmiem, gan redelēs. Tos pašus sīpolus no marinādes izmakšķerē, aprauj uz grilla, un pasniedz, var sagriez kabačus, cukīnī, baklažānus, nedaudz izčurstina (var redzēt, ka šķidrums sāk tecēt ārā), pasniedz klāt pie šaslika, var arī šampiņjonus sacept, utt.
Lai priecīgi svētki visiem, un garšīgs šasliks, ēdiens, rasols sev un viesiem.
