Šoreiz lielāku uzmanību pievērsu nevis pašai mafinu receptei, bet gan tieši glazūrai. Šī glazūra mafinus padara saldākus un vizuāli skaistākus.
Mafiniem/kēksiņiem nepieciešams: *4 olas *160g cukura *120 g miltu *2 tējk. cepampulvera *150 g remdena izkausēta sviesta *rīvēta citrona miziņa *ogas (var būt arī saldētas) vai rieksti- manā gadījumā mellenes Glazūrai nepieciešams: *pūdercukurs un ogu sula vai sīrups (Receptē teikts 100g pūdercukurs un 2ēdamk. sula, bet es gan ieteiktu šīs sastāvdaļas jaukt uz sajūtām.)
Pagatavošana: Olas kopā ar cukuru saputo gaišās putās. Miltus samaisa ar cepampulveri. Pārmaiņus ar izkausēto un nedaudz atdzesēto sviestu miltus iesijā olu un cukura masā, ik pa laikam viegli samaisot. Pievieno citrona miziņu un uzmanīgi iecilā ogas.
Mīklu iepilda veidnītēs tā, lai paliktu pāri ~1cm maliņa. Liek mafinus iepriekš uz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī. Cep aptuveni 30 minūtes zeltaini brūnus. Mafinus atdzesē.
Tagad gatavojam glazūru. Būs nepieciešama ogu sula vai sīrups. Tādu krāsu, kāda ir maniem mafiniem, ieguvu, dažas mellenes sajaucot ar ūdeni un saspaidot. Trauciņā ieber pūdercukuru un pamazām pievienojam ogu sulu. Samaisam, pievienojam vēl sulu, līdz masai ir skābā krējuma konsistence. Jo šķidrāka būs glazūra, jo vairāk tā notecēs un ilgāk žūs, tātad, jo konsistence biezāka, jo labāk. Ar otu vai ko citu glazūru pārziež pāri mafiniem.
Pēcvārds:
Recepte ņemta no H.M. Šūberes “Gardēža rokasgrāmatas”. Oriģinālās receptes nosaukums ir “Aveņu un riekstu mafini”, manā gadījumā “Melleņu kēksiņi”, jo avenes un riekstus aizstāju ar mellenēm, bet paši mafini man vairāk atgādināju kēksiņus.
Gala rezultātā man sanāca 6 mazāka izmēra kēksiņi un 8 lielāki. Man pašai labāk garšo mafini bez glazūras, bet citiem labāk garšo šie. Patīk tas, ka, lai iegūtu šādu glazūru, nav jāizmanto nekādas krāsvielas.
