Pamēģināju šogad jaunu recepti. Man patīk eksperimenti. Nesen cepu medus rausīšus. Tie visiem ļoti garšo. Uz Ziemassvētkiem cepšu atkal, tikai savādākā noformējumā. Iedomājos, ka daļu mīklas sagatavošanas procesa varētu apvienot vienā traukā. Tā arī izdarīju.
1,5 glāzi medus, glāzi cukura un 200 gr sviesta karsēju bļodā, pievienojot pusi tējkarotes dzeramo sodu. Karsē maisot, kamēr sāk iekrāsoties dzelteni brūnā krāsā, tad žigli jāpārtauc, lai nerodas deguma garša.
Tikai mazliet padzisušai pievienoju glāzi miltu un apm. divas glāzes sarīvētu piparkūku. Vēl pievienoju maltas Ziemsvētku garšvielas.
Pa vienai vēl karstā masā iekuļu 3 olas. Vēl krāsai pievienoju tējkaroti kakao. Apm. pusi masas atlieku otrā bļodā medus rausīšiem.
Pievienoju miltus un mīcu mīklu piparkūkām. Mīcu ar gumijas cimdu, jo domāju, ka mīkla būs ļoti lipīga un ķēpīga. Miltus lieku pakāpeniski, lai neuztaisītu mīklu par cietu. Jau pievienojot miltus, mīkla gandrīz nelīp pie cimda un pavisam drīz tā kļūst ļoti viendabīga un vijīga. To lieku vēsā vietā atpūsties. Cepšu nākošajā dienā.
Padoms: piparkūku mīklai jāpievieno ierobežots daudzums cepamā pulvera, lai cepot nemainās forma un neizlec pūšļi, ko var ieraudzīt pat dažu ievērojamu saimnieču piparkūkām. Manā mīklā bez sākumā pievienotās pustējkarotes sodas, nekāds cepamais pulveris netika pievienots. Piparkūkas ir pietiekami irdenas.
Mikla labi rullējas. spiežu piparkūkas ar formītēm, eglītes, zvaniņus piegriežu ar nazi.
Kārtoju plātīs uz cepampapīra. Puķītes uz plāts, viegli parullētas vienā virzienā, pārvēršas cilvēciņos. Pirms cepšanas pārziežu ar olu.
Skaistas spožas, dziest un gaida rotu. Par glazūru rotāšanai arī izdomāju, ka speciāli nav jāgatavo. Cepu bezē cepumus. Kad olu baltums ar cukuru jau bija saputots stingrās putās, pirms miltu pievienošanas, daļu atliku piparkūku dekorēšanai.
Glazūru lieku pergamenta tūtiņā, kuru pec satīšanas vēl salīmēju ar līmlentu, lai netinas vaļā. Sāku ar balto glazūru.
Daļu glzūras ar jāņogu sulu nokrāsoju rozā krāsā, vēl jāpievieno nedaudz izsijāta smalka pūdercukura, lai glazūra biezāka. Pūdercukuru sijaju as smalku tējas sietiņu. ļoti svarīgi, lai glazūrā nebūtu sīku cukura graudiņu, jo tūtiņas atvere ir ļoti šaura. Gribēju vēl dzeltenu vai zaļu krāsu. Slavenā Dr. Oetker krāsa tik vāja, ka būtu jāpievieno vesela tubiņa, lai to sajustu. Paliku pie bāli zaļa toņa ar nelielu krāsvielas piedevu.
Darbs ar dekorēšanu ievilkās līdz pusnaktij, jo vairāki radi un draugi arī vēlējās tieši šajā laikā man svētku sveicienus nodot.
