Manas kursabiedrenes mamma uztaisīja ar sēnēm , nezinu gan, kas tās ija par sēnēm, bet zinu, ka viņas bija ceptas sviestā, vienkārši mēli varējanorīt - viss burtiski kusa mutē, tik garšīgi nekad vēl mūžā nebiju pildītu papriku ēdusi!!! Un ir viens liels vērā ņemams fakts - man negaršo sēnes, jau kopš bērnibas, kad pirmo reizi pagaršoju kaut kādus salātus - es izvēmos. Bet mana mamma nepadevās - viņa visādi mēģināja man iebarot sēnes - jo taču veselīgi un organismam noderīgi - bet nezinu kāpeč, tā garša liek visam mana kuņģa saturam sadoties rociņās un nākt ārā. Es par to - ka man negaršo nevis tāpēc, ka: aj, fūu, man vienkārši negaršo, bet tiešām reāli nevaru dabūt iekšā, lai kā ir mēģināts, arī ar pozitīvo domāšanu un ko tik vēl nē. Un par to, ka bija pagatavots reāli vienkārši debešķīgi. Ā, un paprika arī man nav īsti cieņā. Tādas 2 lietas, ko īsti ieēst nevaru. Bet vispār esmu visēdāja. Tā kā - ēdiens ir tik garšīgs, kā viņš tiek pagatavots, un visādi brīnumi notiek.
Es te biš izplūdu, par to avainojos. ;)) Izlasīju par angļu valodas eksāmenu... un atkal uzjundījās domas par to, ka līdz sesijs beigām vien nepilnas 2 nedēļas, bet man rokas neceļās darbus darīt... veeeee.
Priekā par garšīgām pusdienām! :)