Svētdienās nereti cepam picu. Man pica ir iegaršojusies tikai pēdējā gada laikā. Manā atmiņā vēl ir skolas kafejnīcā un vietējā veikaliņā Bedrīte pirktās piciņas. Maksāja laikam ap 15 santīmiem. Tādas biezas maizes ripas ar sīpoliem un nenosakāmas izcelsmes desu iekšā. Skaidrs, ka es pieaugusi nespēju izprast dažu cilvēku sajūsmu par picu.
Patiesībā pica ir salīdzinoši veselīgs ēdiens. Plāna mīklas kārtiņa un siers, un dārzeņi.
Ideālā variantā mīklu gatavojam mājās, tad ir jāiejauc vismaz no rīta, lai uz vakarpusi ir gatava. Bet to mēs parasti darām tikai tad, ja ir skaidri nolemts, ka vakariņās būs pica. Tā kā es no rīta cēlos jau 7, lai piedalītos 10 km labdarības skrējienā, tad nekāda mīklas mīcīšana man prātā nebija.
Šoreiz tātad sanāca ne-ideālā pica, kur izmantoju veikalā pirktu picas mīklu. Sanāca garšīgi.
Izmantoju
Iepakojumu ar mīklu
Miltus mīklas rullēšanai
Parmas šķiņķis var ņemt arī citus, šis mums parasti ir mājās
Tomātu mērce
Mocarella man bija divi iepakojumi
Parmas siers
Rukola
Process ir diezgan elementārs.
Visu sagriež vai ar rokām saplēš sīkāk. Atskaitot rukolu. Mocarellu labāk sagriezt kādas minūtes divdesmit pirms tam un ļaut, lai notek liekais šķidrums.
Cik grādos Es godīgi saku, ka nezinu. Man ir veca krāsns un man nav ne mazākās nojausmas, cik viņai tur tie grādi ir. Man ir parasti uguns uz maksimālo lielāko liesmu.
Cik ilgi Kamēr gatava. Šo es tiešām mēru uz vietas. Varētu būt kādas minūtes 15, ne vairāk. Galvenais ir, lai mīkla gatava, pārējais jau sakūst un saveidojas ātri. Man agrāk bija bail par ātru izcelt laukā, kamēr mīkla vēl pusjēla, bet to jau var viegli pārbaudīt, ja maliņas ir zeltainas un cietas, tad ir gatava. Svarīgi ir nenoturēt pārāk ilgi, tad mīkla ir cieta un negaršīga. Es parasti atstāju uz kādām 10 minūtēm droši un tad ik pa pāris minūtēm pārbaudu. Kad ir zeltaina, ņemu laukā. Ņam ņam ņam. Bildē redzams, cik skaista.
