Panforte ir diezgan tradicionāls Ziemassvētku ēdiens Itālijā, kas satur riekstus un žāvētus augļus. Tā ir ne tikai spēcinoša un sātīga, bet arī garda un smaržo pasakaini. Šo kūku ir iespējams uzglabāt salīdzinoši ilgi – pat mēnešiem, ietinot to folijā vai pārtikas plēvē un noglabājot ledusskapja plauktā.
Panfortes rašanās datējama ar 13. gadsimtu. Pirmie dokumenti, kuros minēta panforte, ir 19. gs. sākumā Sjēnā atrastās liecības no 1205. gada 7. februāra, rakstītas uz pergamenta. Tās saistāmas ar Montisi pili, kura tolaik piederēja Caccioconti (itāļu val.) ģimenei. Šajos dokumentos ir rakstīts, ka 7. februārī Montecellesi (mūsdienās - Montecelso) klostera kalpu un iedzīvotāju pienākums bija nest mūķenēm lielu skaitu „Papes pepatos et melatos” (maizi ar pipariem un medu) kā nodokli.
Ideja par to, ka oriģinālajai „Pan melato” receptei varētu pievienot garšvielas piederot Nicolò dé Salimbeni, sauktam arī „Muscia”. Panfortes panākumi drīz izplatījās arī ārpus Sjēnas robežām, un daudzos dokumentos ir fiksēts fakts, ka panforte bieži vien tika iekļauta augstmaņu rīkoto mielastu ēdienkartē daudzviet Itālijā. Dženovas arhīvos ir ierakstīts, ka panforte ir bijusi viena no populārākajiem saldumiem Itālijā.
Piedāvāju jums savu panfortes versiju.
