Viņa ieradās vienā brīvdienu pēcpusdienā. Patiesībā nekas neliecināja, ka kaut kas tāds varētu ierasties, bet... viņa bija klāt. Visa tāda vēsa un mitra, pavisam mazliet smaržojoša pēc jūras, vēja un kaiju kliedzieniem. Viņas tērps izskatījās pavisam parasts, bet, tuvāk ieskatoties, tas tomēr bija mazliet savāds. Priekšpuse bāli pelēkzila, kā zīds, ar nedaudz haotiski izmētātiem tumšiem punktiņiem. Aizmugure tumša, brūni pelēka, paraupja. Pa malām tādas kā mazliet saņurcītas rišas. Būtne ērti iekārtojās izlietnes vienā stūrī un cerīgi pavērsa acis uz lēni pilošo krānu. Ak nē, es meloju, nekādas acis...
Šī negaidītā viešņa bija bez galvas.
Paeļ šo recepti 4tdienā. 
