local-stats-pixel

Mēs esam tas ko mēs ēdam.13

108 7

Pavisam vienkārši! Mēs esam tas ko mēs ēdam! Pavisam noderīgs šis raksts būs vasarniekiem un tievētājiem. Veselīgs dzīvesveids nāk par labu visiem, tapēc dalīšos ar veselīgām receptēm un atklāšu to, kuri ikdienas produkti patiesībā nav tik labi kā liekas. :)

Reklāma
Reklāma
108 7 13 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 13

0/2000

1. Glutēns ir olbaltumviela, saukta arī par graudaugu lipekli. Tas nevar saturēt augstāk minētos produktus. Glutēnu satur kvieši, mieži un rudzi, kā arī šo graudaugu produkti (izņemot no šiem graudaugiem iegūto cieti). Saldumi - cepumi, vafeles, kūkas tiešām satur glutēnu, ja tie cepti no kviešu, miežu vai rudzu miltiem. Šokolāde un konfektes glutēnu var saturēt tikai divos gadījumos, ja tām pievienoti glutēnu saturoši produkti, piemēram, vafeļu vai cepumu drumstalas, vai, ja ražotnē, kurā top šokolāde vai konfektes, tiek ražoti arī glutēnu saturoši produkti, tīri tehnoloģiski tad pastāv neliela iespēja, ka niecīgs glutēna daudzums nonāks produktā, kura pamatsastāvā tam nav jābūt. Glutēns pats par sevi neveicina uzbarošanos. Kā zināms, olbaltumvielas mūsu organismā tiek sašķeltas aminoskābēs, kuras, savukārt, pēc tam tiek izmantotas mūsu pašu organisma šūnu atjaunošanā, veidojot tieši mūsu šūnām raksturīgas olbaltumvielas. Bet, protams, graudaugu produkti nebūtu jāēd bez mēra, jo lieko enerģiju, kas netiek patērēta, lai nodrošinātu mūsu organisma funkcionēšanu, vai "sadedzināta" fizisku aktivitāšu laikā, mūsu rumpis mīl uzkrāt tauku rezervju formā. Glutēnu saturošus produktus nedrīkst ēst tikai tie cilvēki, kuri slimo ar šobrīd neārstējamu kaiti celiakiju, tikai viņiem glutēns ir kaitīgs. 2. Rīsu, griķu un kukurūzas milti nevar būt miltu aizvietotāji, jo milti ir ļoti smalki samalti graudaugi, neatkarīgi no to sugas. Rīsu galetes nav nekas īpaši pārāks par baltmaizi, jo pamatā visi rūpnieciski gatavotie rīsu izstrādājumi tiek taisīti no pašiem lētākajiem, līdz nemaņai noskrotētajiem baltajiem rīsiem, kam nav nekādas pievienotās veselīguma vērtības, vien tīra enerģija, kas pie nepietiekamām fiziskām aktivitātēm, tiek uzkrāta organismā tauku rezervju formā. Veikalos nopērkamo bezglutēna miltu pamatsastāvdaļa ir ciete, kas ir ogļhidrāts. Mūsu organismā tā viegli tiek sašķelta par glikozi, kas pati par sevi ir laba lieta, bet atkal - enerģijas bumba, kuru nepieciešams patērēt, ja nepatērē, tad atkal riepai papildinājums. Mandeļu milti tiešām būtu uzskatāmi par miltu aizvietotāju pēc definīcijas, jo mandeles nav graudaugi, bet gan rieksti. Mandeles tiešam ir veselīgas, satur daudz taukos šķīstošos vitamīnus, bet ir arī ļoti treknas. Bez tam, mandeļu milti maizes pagatavošanai nav derīgi, tie noder tikai dažādu saldu našķu veidošanai. Kur tad lielais veselīgums?

4 1 atbildēt

3. Likt medu karstā tējā ir pilnīgi bezjēdzīgi, tukša sevis mānīšana. Medus savas vērtīgās īpašības pazaudē, kad to karsē virs 60 grādiem pēc Celsija. Tēja labi ievelkas 90 grādos. Kas paliek pāri no medus? Aromāts, protams, tas padarīs zaļās tējas pliekano garšu baudāmāku, bet vēl no medus krūzītē paliks fruktoze. Fruktoze ir ogļhidrāts, viens no cukuriem. Laikam nevajag vairs atkārtoties, ko organisms dara ar enerģijas rezervēm, ja tās netiek patērētas. Vēl nedrīkst aizmirst, ka zaļā tēja gan satur antioksidantus, miecvielas un citas labas lietas, bet tā satur arī ļoti daudz kofeīna, vairāk, nekā laba kafija. Tā ka 5 krūzes dienā? Slikts miegs naktī un, iespējams, sirdsklapes jau ir aiz durvīm. 4. Jau mūsu senči zināja gudrību: "kas par daudz, tas par skādi." To var attiecināt arī uz vārāmo sāli un cukuru, bet tikai tad, ja to uzturā ir par daudz. Ar ko akmenssāls, kas iegūts jebkurā citā kalnu apgabalā, ir sliktāks par Himalajos iegūto sāli? Ne ar ko! NaCl ir un paliek NaCl, tikai Himalaju sālim PR labāks - reklāmai ir liels spēks. Jūras sāls tiešām ir atšķirīgs no parasta akmenssāls, jo satur citu sāļu piejaukumu (jūras ūdens taču nav tikai NaCl šķīdums, tur ir vēl daudz citu vielu). Šie citi sāļi, kaut ļoti niecīgās devās, var ietekmēt galaprodukta garšu, tāpēc jūras sāli ēdienam jāpievieno nedaudz mazāk, nekā akmenssāli, bet tas liekas pietiekami sāļš. Tomēr nevar apgalvot, ka jūras sāls būtu 100 reizes labāks par akmenssāli. Cukuru mūsu organisms sašķeļ glikozē un fruktozē. Atkal jau nekā kaitīga vai indīga. Tas, ka ir ļaudis, kas no cukura vien pārtiek, nenozīmē, ka cukuru nedrīkstētu vispār lietot uzturā. Populārākais cukura aizvietotājs nav nekāds vis "stīvijs" (nu ko autorei nodarījis kaut kāds amerikāņu puisis?), bet, diemžēl, aspartāms, kurš tiešām ir kaitīgs veselībai. Līdzīgs nosaukums pieminētajam amerikāņu puisim ir augam stēvijai. Viss augs ir salds, gan stumbrs, gan lapas, bet ar nelielu rūgtumiņu. Šo augu var audzēt mājās un pa lapiņai piemest pie tājas (diezgan garda ir svaigas piparmētras lapiņu tēja, kam pievienota stēvijas lapiņa), vai izžāvēt un saberzt pulverī. Šo pulveri tad var izmantot par saldinātāju, bet ēdiena skatu bojās zaļie krikumiņi. Rūpnieciski no stēvijas ražo sīrupu, bet arī sīrupam piemīt šis augam raksturīgais rūgtumiņš. Tā sacīt, ēst jau var, bet cukurs ir daudz garšīgāks.

3 1 atbildēt

5. Laktoze ir ogļhidrāts. Ogļhidrātus mēdz arī saukt par cukuriem, jo daļai no tiem ir salda garša. Ja vēlējies uzsvērt laktozes saldo garšu, bija jāraksta "Tas satur cukuru laktozi" vai "Tas satur ogļhidrātu laktozi". Tāda laktozes cukura nav un nemaz nevar būt. Tieši mazi bērniņi (zīdaiņi) nevar patērēt tīru govs pienu (nerunāšu šobrīd par citu mājlopu pienu, jo Latvijas apstākļos ar vārdu "piens" mēs parasti saprotam tieši govs pienu), jo to gremošanas sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, tā nespēj sagremot normālu ēdienu. Bērnam augot, attīstās arī viņa zarnu mikroflora, normalizējas gremošanas procesi un viņš spēj sagremot arvien vairāk produktu, arī pienu un piena produktus (mātes pienu, loģiski, bērns spēj sagremot jau uzreiz pēc piedzimšanas). Totāla pretruna - piens, redz, slikts, kaitīgs, bet jogurtu un kokteiļus gan var patērēt. Nav konsekvences apgalvojumos. Piens satur ne tikai kalciju, bet arī vērtīgas olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīnus. Augos esošos kalcija savienojumus organisms daudz sliktāk pārstrādā, nekā pienā esošo kalciju. Dīvaini, ka cilvēki reklāmas iespaidā ir gatavi lietot nepazīstamus augus vai to daļas, šajā gadījumā reklamējot kaut kādas sēklas, nemaz īsti nezinot, kas ir šo sēklu sastāvā. Diezgan aplama rīcība, kas var kaitēt paša un/vai apkārtējo veselībai. Interesanti, ka šie apgalvojumi par piena it kā kaitīgumu parādījās masu mēdijos tad, kad soja un tās erzacizstrādājumi sāka iet savu uzvaras gājienu. Sojas veselīgums nemaz nav zinātniski pierādīts, bet, kā jau augstāk minēju, reklāmai ir liels spēks. Tās iespaidā ļaudis ir gatavi atteikties no lieliska dabiska produkta un ķerties pie kaut kāda rūpnieciski ražota izstrādājuma, kam ar pienu nav ne mazākā sakara, pie tam, kas viņu zina, no kādām izejvielām tas tiek ražots. Mandeļu vai kādu citu riekstu "pienu" var patērēt, dažādojot savu ēdienkarti, bet tas nespēj aizstāt īstu pienu un tā produktus ikdienā.

4 2 atbildēt

6. Par ātrajām uzkodām un margarīnu piekritīšu, bet par pārējiem nē, atkal kārtējās aplamības. Kafija pirmajā brīdī paaugstina asinsspiedienu, bet ilgtermiņā to normalizē. Ārsti bieži iesaka cilvēkiem, kuru asinsspiediens dienas gaitā ļoti svārstās, regulāri lietot nedaudz kafijas. Bez tam, kafija satur mazāk kofeīna, kā zaļā tēja. Nelielās devās alkohols veicina vielmaiņu un uzlabo asinsriti, protams, nevajag piedzerties. Miltu izstrādājumi var būt tukša enerģijas bumba, bet var būt arī lieliska, veselīga maltīte, viss atkarīgs no izstrādājumu veida un sastāva. Kokosriekstu (nevis kokusriekstu) eļļa nav ne ar ko pārāka par citām augu eļļām, bet, iespējams, ir pat kaitīgāka, jo tai ir augsta kušanas temperatūra, lieka slodze gremošanas sistēmai to sagremot. Augu eļļas satur taukos šķīstošos vitamīnus, kuri mūsu organismam ir ļoti vajadzīgi. protams, nevajag eļļas dedzināt pārlieku lielā karstumā, bet tas jau atkal ir cits stāsts. Piena produkti ar augstu tauku saturu ir vērtīgāki par liesajiem, jo papildus olbaltumvielām un minerālvielām satur arī daudz taukos šķīstošo vitamīnu. Tas attiecas arī uz sviestu. Konditorejas izstrādājumiem tiešām nevajadzētu būt ikdienas galdā, bet kāpēc atteikties no tiem pavisam un nebaudīt pat svētku reizēs? Tiem tomēr vairāk ir emocionāla nozīme, baudījums no pasākuma, utt. Liekās kalorijas var likvidēt arī vēlāk, ja tās nav jau nodejotas svētku laikā. Treknai gaļai nav ne vainas, ja vien ēdājam ir pietiekama fiziskā slodze. Speķis pat ir uzskatāms par diētisku produktu, jo organisms no tā iegūst tīru enerģiju un pāri paliek vien ūdens. 7. Nav teksta, nav komentāru. 8. Dīvains apgalvojums, nav saprotams, no kāda lieluma šie procenti jārēķina. Kā jau minēju, fiziskas aktivitātes nav mazsvarīgas, cilvēks nevar visu laiku tikai sēdēt un ēst. Nobeigumā: Ļoti nepārdomāts un dezinformējošs raksts. Žēl, ka tādas muļķības cilvēki ir gatavi uzskatīt par neapgāžamām patiesībām. Ikviens domājošs cilvēks, kurš kaut ko saprot no bioloģijas, ķīmijas un bioķīmijas, teiktu to pašu, ko es.

5 3 atbildēt

Good shit, bet Siers ir labs OB dēļ un Sviests ir labs, jo tur ir Omega 3, 6!

2 1 atbildēt

Bija interesanti palasīt, paldies! :)

1 0 atbildēt

Pēc tādas loģikas kanibāli tad vienīgie ir cilvēki,šamie tak ņammā cilvēkus.

3 5 atbildēt