Cciv! 
Pat nespēju atcerēties, no kura laika krāsu - balts, sarkans, zaļš - salikums manī rada nepārvaramas laimes un perfektuma sajūtu...
Nereāli vienkārši un garšīgi ir sagriezt mocarellu, tomātus, sakārtot šķēlītes pamīšus, pārkaisīt ar pipariem, uzslacīt citroneļļas sajaukumu un izrotāt ar bazilika lapiņām.
Bet nu EziiC nav EziiC, ja neizdomās k-ko jaunu...
Un tā, virtuvē ganījās rozīga laša fileja, pārbriedis (nejaukt ar meža iemītnieku!) avokādis, draudīga termiņiztecēšanas priekšā nostādīta mocarella un perversi ar avenēm (moš ar aitām?... vēsture toleranti klusē) sapārojušies tomātēni...
EziiC ieslēdza sev patīkamo muzonu (nu, protams, ka naba!) uz pilniem apgriezieniem un ar pilnu klapi metās iekšā fantastiskajā gatavošanas - radīšanas procesā...
