Patiesībā šeit nav nekāda sakara ar sēnēm, vienkārši gala produkts izskatās pēc mazas Rolton-sēnes. Paga, paga. Sākšu no sākuma...
Atvēru sava leduskapja durvis un vienīgā lieta, kas iespiedās man acīs bija 3 tomāti. Nu tad aiziet. No kkādām vecām latviešu pavārgrāmatām atceros, ka topā bija taisīt pildītus tomātus, kas galā izskatās pēc mazām sēnītēm.
Nebija ilgi jādomā, ņēmu nazi rokā un griezu nost tās ‘cepures’. Tad pēc kādu 3minūšu blenšanu un domāšanu, kā lai to tomātu sastāvu dabū ārā, nāca garām māsa un ar kārtīgu limbažnieka akcentu teica: ‘Tak paņem ar mazo karotīt’. Pareizi vien bija. izņēmu visu ārā un liku vienā bļodā iekšā.
Pats grūtākais nu jau ir cauri, tā kā varam uzelpot. Ā, tikai nemetiet tās ‘cepurītes’.
Tātad.. uzvāram visu roltonu, un liekam klāt tai tomātu masai ko izķeksējām ārā. Pierīvējam absolūtimazliet siera, un vienu vārītu olu (jā pierīvēt ir vieglāk). Tiklīdz viss ir bļodā iekšā, laiks mērcītēm.
Es ņēmu talkā manu mīļāko majo (1ēdamkarote bez kaudzes), lietuviešu trekno krējumu (jo Lāse bija izpirkta) (p.s. arī viena ēdamkarote bez kaudzes) un protams…mmm..vegetu.
Izmaisam un stūķējam iekšā. Es kā īstens latvietis spiedu cik vien var un pēc tam vēl ar kaudzīti virsū atstāju. ha. Un neaizmirstam cepurīti uzlikt. hey.
Rēdz kā ēd 
