Varbūt, ka kādam var iepatikties arī manas piparkūkas. Laipni lūdzu!
Varbūt, ka kādam var iepatikties arī manas piparkūkas. Laipni lūdzu!
Mīkla piparkūkām man gandrīz kā meduskūkai, tikai miltu vairāk. Vispirms, 100 gr sviestu ,glāzi medu, glāzi krējumu, glāzi cukuru un pustējkaroti sodas karsēju, kamēr sākas krāsoties dzeltenā krāsā, tad ar steigu jāizslēdz sidīšana, lai nerastos piedeguma garša.
Pievienoju vispirms 2 glāzes miltu un rīvētas pirktās apaļās piparkūkas apm.100 gr. Piekuļu vēl pakāpeniski 2 olas, tad samaļu kafijas dzirnaviņās vēl savas piparkūku garšvielas. Mazs daudzums grūti maļas, tāpec dzirnaviņās vēl pievienoju dažas ēdamkarotes cukura. Iegūto cukura garšvielu maisījumu pievienoju mīklai.
Pievienoju pakāpeniski pēc vajadzības miltus un samīcu stingru mīklu. Ja mīkla pareizi pagatavota, tai jābūt spīdīgai un tā nedrīkst lipt pie rokām. Līdz cepšanai, tai jāatpūšas. Ledusskapī to var uzglabāt vismaz nedēļu.
Katrā brīvbrīdī var cept piparkūkas.
Pirmais cepiens gatavs.
Un otrais arī gatavs. Mīkla vēl palika ietīta plēvē ledusskapī. Vel iznāks kāda plātiņa pirms jaungada.
Šogad pirmo reizi izdomāju pamēģināt dekorēt piparkūkas nevis ar ierasto pūdercukura glazūru, bet ar baltās šokolādes čipsiem. Pirmajam mēģinājumam pakausēju ūdens peldē pavisam nedaudz čipsu. Esmu apmierināta ar iznākumu, bet roka jāpiešauj un dažus knifiņus jau apguvu. Ļoti svarīgi ir noķert īsto dziestošās šokolādes biezumu, kad tā vēl ir plūstoša, bet vairs pati netek. Ir jau mans slēdziens, ka labāk patīk dekorēšana ar šokolādi.
Otrais mēģinājums nākošajā dienā jau rit veicīgāk. Izrādās, ka balto šokolādi ļoti viegli var iekrāsot un krāsas vajag daudz mazāk kā cukura glazūras iekrāsošanai. Es pamēģināju ar sarkano krāsu dabūt rozīgu toni.