Šodien ir sestdienas rīts, 2. septembris. Pēc pagājušās nedēļas siltā un saulainā laika Zvejniekciemā bez mitas līst lietus jau kopš nakts. Varbūt beidzot sāks augt arī te sēnes? Mani meitai lietus nav šķērslis, lai pašā rīta agrumā uz divriteņa dotos uz tuvējo mežu izlūkbraucienā. Kas no visa tā iznāca? Parādīšu bildēs.
Jau pēc stundas viņa līdz ādai izmirkusi, bet laimīga ir mājas.
Te ir šī rīta guvums.
Visas sēnes sašķirojam cepamās un vārāmās. No cepamajām būs gardas pusdienas.
Ir ledusskapī kūpinātais speķītis. To kopā ar sīpolu jau cepinu uz lielās pannas.
Kartupeļi arī jau katliņā vārās.
Kapāju visas cepamās sēnītes un lieku uz pannas pie apceptā speķīša ar sīpoliem.
Patīkama un sen neizjusta smarža piepilda visu māju.
Piemetu sēnēm mazliet sāli.
Kad sēnītes apcepušās, atlieku pusi bļodiņā vēl kādām pusdienām, jo redzu , ka divatā uzreiz notiesāt nespēsim.
Kā agrāk laukos - piecepu puskaroti miltu, tad pieleju nedaudz nokāsto kartupeļu ūdeni un pāris karotes skābā krejuma un mērcīte gatava.
Ārā tā līst, ka negribas skriet pēc dillītēm kartupeļiem. Tos pārkaisu ar sīki sakapātu ķiploku.
Karaliskas pusdienas divatā.
Klāt vēl svaigi skābēti gurķīši no pašu dārza. Kas var būt labāks par šo?
Lai līst lietus un aug sēnes! Lai spoku eZZiiC mani vairāk nekārdina ar ceptajām gailenītēm, jo nu jau man pašai tās ir. 
Ādažos šogad sēņu nav,tāpēc es gaudoju kā traks,ja redzu,ka kādas pensionāres man paiet garām ar mistiskā veidā mežā salasītām gailenēm!!!Ja runājam par sēņošanu tad šogad tas nav tas labākais gads. Pieļauju tas arī atkarīgs no meža tipa. Daugavgrīvā tie ir sausie piejūras kāpu meži un salīdzinot ar citiem gadiem vēl ne kas izcils nav bijis. Citkārt jau jūnija otrā pusē var iet kaut ar iskapti bet nule pat līdz septembrim ir veicies tikai dēļ slepeno gaileņu un baraviku vietu zināšanas. Vēļ jūlija vidū likās ka nupat būs jo sāka nākt arī priežu bekas, tad sākoties augustam paliku uz gailenēm un pāris baravikām.Ļoti interesanti ka ārkārtīgi reti sastopamas bērzlapes. Pieļauju ka mežos kas atrodas daudz zemāk varētu būt kas labāks bet mums jāiztiek kā ir. Vakar labi palija, šķīet ka līs vēl. Nu tad uz jaunās nedēļas beigām cerēsim uz labāku ražu. Lai visiem labi veicas. 
ejam sēņu expotīcijā.
Ķiploku likšana pie gailenēm ir noziegums. Tad kāda jēga no sēnēm ja to dabīgo, neatkārtojamo aromātu slaktējam nost ar ķiplokiem? Ja grib izbaudīt neatkārtojamo sēņu aromātu un garšas labāk vispār izvairīties no kādām izteikti aromātiskām un/vai asām garšvielām. Tāda sēņu ''vircošana'' var būt salīdzināma ar tādu lietu kā piemēram ja izcilu ilgi izturētu smalku vīnu sāk šķaidīt ar koka kolu. Vai ja melnos ikrus iecepj pīrādziņos. Bet sēnes, tas vienmēr ir forši. Tagad salīs labi, pēc nedēļas augs griezdamās.
Kūpinājumi arī ar savu piesātināto aromātu ievērojami nomāc sēnes tādēļ labāk lietot nekūpinātu speķi. Ideālais savienojums ir kad sēnītes saprecina ar kādu labu, svaigu zivtiņu.
Bet lai nu būtu, arī šitā ietu iekšā ka prieks. Tad kad būtu kārtīgi pa mežu izstaigājies, vien kaut ko noburkšķētu ar kartupeļiem aiz vaigiem ko varētu tulkot kā ''khimblohusss lshak nehvajaga'' līdz šķīvis un katliņš būtu tukš.
