Kā raksta nosaukums rāda, te jābūt kūkai, kuras pamatprodukts ir krējums. Šoreiz lauku skābais krējums būs gan pamatnē, gan krēmā. Recepte nav jauna, bet neesmu pēc tās sen cepusi. Iespējams, ka recepte nākusi no padomju laikiem, jo tad to sauca arī par smetaņņiku. AIcinu ielūkoties bildēs.
Bļodā ieberu 3 glāzes miltu, kam piejaucu pa nažagalam sodu, citrinskābi, sāli, ēdamkaroti cukura, vienu olu un glāzi skāba lauku krējuma. Ātri visu samīcu un saveļu pikucī. Atkarībā no olas lieluma un krējuma biezuma, ir iespējams , ka miltus ir vēl jāpievieno, lai mīkla iznāktu rullējama.
Mīklu atstāju istabas temperatūrā vismaz 15 minūtes, lai sabriest milti.
Rullēju apaļus plāceņus apm. 1 cm biezumā, saduru ar dakšiņu un lieku sakarsētā cepeškrāsnī palielā karstumā (apm.220 grādos) cept.
Pirmais plācenis izcepts.
Pavisam iznāca 3 veseli plāceņi un viens mazāks drupatām. Atdzesēju līdz istabas temperatūrai.
Saputoju 400 gr skābo krējumu ar pusglāzi cukura. Garšai pievienoju mandeļu esenci. Daļu krēma ielieku konditorejas maisiņā, pārējo ziežu bagātīgi starp plāceņiem un virskārtā.
Pielīdzinu malas un apziežu ar krēmu. Ceturto - pusplāceni sadrupinu un nokaisu kūkai virsu un sānus.
Ar konditorejas maisiņa palīdzību pagreznoju kūkas virsu. Tagad tai vēsumā jānostāvas vismaz 6 stundas, tad to varēs griezt un baudīt. Man tā stāvēs visu nakti un rītdien līdz pēcpusdienai un tas ir vēl labāk.
Krēms mazliet palika pāri. No Selgas cepumiem taisu fiksās kūciņas, starp cepumiem un virsū liekot sablenderētu brūkleņu ievārījumu.
Pēdējie gabaliņi.
