Sen jau gribēju ielikt šo recepti, bet vienmēt kaut kas no sastāvdaļām aizmirsās vai arī aizmirsu nofočēt. BEIDZOT gandrīz viss ir kārtībā. Jā, tikai gandrīz
Sen jau gribēju ielikt šo recepti, bet vienmēt kaut kas no sastāvdaļām aizmirsās vai arī aizmirsu nofočēt. BEIDZOT gandrīz viss ir kārtībā. Jā, tikai gandrīz
No rauga mīklas sataisa tādas kā desas, uzliek uz pannas, iegriež tik lielas daļas, cik vēlas un atstāj, lai uzrūgst (man piebrieda uz pusi lielākas). Uzsilda krāsni uz 200 grādiem un liek iekšā. Es pirmās 15 minūtes cepu 200 grādos, pēc tam kādas 10 minūtes 150 grādos.
Var arī negriezt maizīti pirms ir gatava, bet man šādi patīk labāk.
Izkausē sviestu un nomizo ķiplokus. Man šoreiz bija aptuveni 80 grami sviesta, bet tas uz aci, jo ir gadījies, ka pietrūkst un arī ka paliek pāri.
Sviestu, izspiestu ķiploku un sāli (pēc garšas) sajauc kopā. Man vēl patīk pievienot zaļumus, lai garša interesantāka un tie man šoreiz ir pētersīļi.
Maizīte gatava. Aizmirsu augšu apsmērēt ar olu, bet nekas. Kraukšķis arī man patīk. Galvenais, lai nesadeg.
Jau iepriekš ietaisītos iegriezumus griež dziļāk. Gandrīz līdz pašai apakšai, lai vēlāk vieglāk noplēst un pus kukulis neaizlido pa gaisu Kad vēl maizīte silta, ņergā iekšā ķiploku-sviesta maisījumu. Es to darīju ar tējkaroti, tāpēc sanāca drusku pačakarēties.
Te jau viss sasmērēts un sūcas iekšā. Atstāju atdzist un sasūkties, bet parasti nevaru nociesties, jo smaržo kolosāli.
Nu tā izskatās. Zibspuldze ar sviesta atstpīdumu visu padara baigi dzelteno, bet patiesībā nav tik traki.
IZskatās pēc kaut kā tāda, ka man ļoti sagribējās, lai man rokās ir alus