laža un dezinformācija. Maldīgs ir stereotips, ka latvieši ir liela ēdāju tauta. vācu muižnieki bija daudz lielāki ēdāji - karbonādes un kotletes mūsu ikdienas ēdienkartē ir paņemtas no muižu pavārgrāmatām. senajai ēdienkartei bija raksturīga sezonalitāte, ja agrāk balandas un gārsas pavasarī ēda tāpēc, ka nebija lielas izvēles, tad tagad šie zaļumi atgriezušies modernajā, ekoloģiskajā ēdienkartē. vārīta, trekna gaļa Ikdienā mūsu senči ēda vienkārši un pieticīgi, ēdiens bija bagātīgs un trekns. zemniekiem bija teiciens: "ko ta ķeizars ēd? tīrus taukus!" Vārīta, trekna gaļa bija goda vietā. ilgus gadsimtus latviešiem bija tikai pavards - uguns, trijkājis, kāši un katls, kurā vārīt maltīti. tikai XIX gs. mūsu valodā parādījās vārds "plīts", aizgūts no vācu valodas. līdzīgi ilgu laiku ēdienos dominēja sāļas un skābas garšas. lai produktus saglabātu, gaļu un zivis sālīja, bet piena produktus un dārzeņus skābēja. pirmais saldums bija medus, cukurs savu vietu latviešu ēdiengaldā nostiprināja tikai pagājušā gadsimta 20.-30.gados - kur nu vēl kartupeļi, kas pie mums atceļoja tikai pirms kādiem 300 gadiem...
kaut kur redzēju tabulu, kad un kas latvijā no pārtikas produktiem ir ienācis. laikam skolniekiem vēsturē to māca?